Zvērināta advokāte skaidro, vai vētra var būt attaisnojošs iemesls darba neveikšanai  (1)

Viņa norāda, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, tostarp, ierasties darbā noteiktā laikā.

Darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi, bet darbinieks un darba devējs var vienoties arī par darba veikšanu attālināti.

Vētra, sarkanais brīdinājums, ekstremāli laikapstākļi, liels nokrišņu daudzums var būt attaisnojošs iemesls darba neveikšanai, piemēram:

- Ja darbiniekam darbs jāveic uzņēmumā, bet laikapstākļu dēļ darbinieks var netikt uz darbu vispār vai netikt laicīgi (būtiski kavējas sabiedriskais transports, koki nošķērsojuši ceļu un tml.).

- Ja darbiniekam darbs jāveic attālināti, bet laikapstākļu dēļ darbinieks var nespēt veikt darbu (elektrotīklu bojājumi, applūdis mājoklis un tml.).

Kā skaidro Oškāja, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Darba likuma 74. panta pirmā daļa noteic tikai daļu no gadījumiem, kuriem iestājoties, darba devējam jāmaksā atlīdzība.

Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Darba likums nesniedz skaidrojumu par "īslaicīgas prombūtnes" ilgumu, līdz ar to katrs konkrētais gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Prombūtnes laiks ieskaitāms darba laikā un ir apmaksājams. Turklāt attaisnota prombūtne nevar būt par iemeslu discilpinārsodam vai uzteikumam.

Ja darbinieks ir ieradies darbā, bet vētras dēļ nav iespējams veikt darbu, arī šajos gadījumos darba devējam ir jāmaksā atlīdzība.

Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.

Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez rakstveida piekrišanas, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, skaidro Oškāja.

Darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.

Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.