Ekonomists: Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi negaidīti lēna

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1,1%.

Lai arī šis ir tikai sākotnējais vērtējums un dati vēl tiks precizēti, vājais Latvijas ekonomikas sniegums šī gada otrajā ceturksnī liecina, ka izaugsme neatjaunojas tik strauji, kā bija cerēts. Neraugoties uz straujo algu pieaugumu, inflācijas kritumu un pirmo ECB procentu likmju samazinājumu, patēriņš Latvijā neaug un jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā saruka par 2,1%. Tas, visticamāk, liks pārskatīt Latvijas ekonomikas 2024. gada izaugsmes prognozes uz leju, un Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt tuvāk 1%, nevis līdz šim prognozētajiem 2%, norāda Āboliņš.

Ja neskaita inflāciju, tad Latvijas ekonomika faktiski nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, un šobrīd Latvijas ekonomikā nav gandrīz nevienas nozares, kurā būtu kaut cik spēcīga izaugsme, pauž ekonomists. Kā liecina ātrais IKP novērtējums, šī gada otrajā ceturksnī ražojošo nozaru izlaide saruka par 1,2% salīdzinājumā ar pērno gadu, savukārt pakalpojumu nozare – par 0,2%. Kritums ražojošajās nozarēs nav pārsteigums – vāja ārējā pieprasījuma dēļ Latvijas rūpniecība atrodas nelielā lejupslīdē jau kopš 2022. gada, savukārt procentu likmju kāpuma dēļ šogad ir mazinājusies būvniecības aktivitāte privātajā sektorā.

Pakalpojumu nozares turpina nepatīkami pārsteigt, jo kritums skar ne tikai vietējo tirgu, bet arī eksporta nozares. "Piemēram, šobrīd vairs neaug biznesa un IT pakalpojumu eksports, kas iepriekšējos gados ir bijis viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem. Faktiski tas nozīmē, ka galvenais izaugsmes avots Latvijas ekonomikā šobrīd ir sabiedriskais sektors, un valsts budžeta izdevumi šī gada otrajā ceturksnī pieauga gandrīz par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr šī izaugsme nav ilgtspējīga, un situācija valsts budžetā ir sarežģīta, tādēļ nākamgad noteikti nebūs iespējams kāpināt izdevumus tikpat strauji, kā šogad," skaidro Āboliņš.

Lai arī Latvijas ekonomika šobrīd neaug, tomēr citos rādītājos situācija ir labāka un gada otrajā pusē izaugsmes rādītājiem vajadzētu uzlaboties, viņš lēš.

Inflācija šobrīd ir zema, procentu likmes ir sākušas samazināties, darba samaksa aug un reģistrētais bezdarbs jūnijā bija vien 5,1%, savukārt nodokļu ieņēmumi otrajā ceturksnī ir auguši par gandrīz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

"Tāpat šogad varam redzēt, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija atkal uzlabojas. Piemēram, pērn mājsaimniecību noguldījumi bankās auga vien par 1,3%, bet šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumi komercbankās bija par 3,8% lielāki nekā pērn un pieauguma temps paātrinās. Tās ir labas ziņas patēriņam un tirdzniecībai," saka AS "Citadele banka" ekonomists.

Vienlaikus pēdējos mēnešos ASV ekonomikā arvien ir redzamas vājuma un, iespējams, pat recesijas tuvošanās pazīmes, savukārt Eiropā izaugsme joprojām ir tuvu nullei. Tas neļauj cerēt uz strauju izaugsmes atkopšanos eksporta nozarēs, līdz ar to ātri uzlabojumi Latvijas ekonomikā nav gaidāmi.