Nākamā gada februārī Baltijas valstis atvienosies no BRELL elektroapgādes loka, kas tās savieno ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām, un sinhroni pieslēgsies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Latvija, Lietuva un Igaunija ir pēdējās valstis Eiropas Savienībā (ES), kuras nav savienotas ar Eiropas energotīklu. Sociālajos medijos tiek izplatīti naratīvi krievu valodā, ka, atslēdzoties no BRELL, Baltijas enerģētikas sistēma sabruks, turklāt elektroenerģijas cenas pieaugs pusotru līdz divas reizes. Šie apgalvojumi ir nepatiesi, noskaidroja "Delfi Bizness".
BRELL ir vienots elektroapgādes loks, kas savieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai stiprinātu reģiona neatkarību no neparedzamajām kaimiņvalstīm, Baltijas valstis jau kopš 2007. gada strādā, lai atslēgtos no šī tīkla un sinhronizētos ar pārējo Eiropu. Būt daļai no BRELL nozīmē, ka pat tad, ja Baltijas valstis nepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas, tās joprojām ir atkarīgas no kaimiņvalstīm, jo valstis ir pieslēgtas vienam tīklam un strādā ar vienādu frekvenci.
Video, kas publicēts vietnē "Youtube" 14. jūnijā, ir skatīts 297 tūkstošus reižu. Tajā tiek apgalvots, ka lēmumu par Baltijas valstu atvienošanos no BRELL pieņēma nevis pašas valstis, bet gan ES. Turklāt atslēgšanās no BRELL veicinās Baltijas valstu enerģētikas sabrukumu. Noslēgumā viens no video autoriem stāsta, ka Krievijā elektroenerģija maksā 5 rubļus par kilovatstundu (kWh), Latvijā – aptuveni 15 rubļus, bet Vācijā – vairāk nekā 30 rubļus, piebilstot, ka Baltijas valstis var sagaidīt cenu palielinājumu pusotru līdz divas reizes.
Video autori, kas veido saturu par enerģētikas tēmu, ir publicējuši arī citus izklāstus par Baltijas valstu atvienošanos no BRELL. "Delfi Bizness" nosūtīja e-pastu "YouTube" kanāla īpašniekam un projekta mājaslapā norādītajai e-pasta adresei ar jautājumu par aprēķinu avotu, taču nedēļas laikā tā arī nesaņēma atbildi.
Tādus pašus naratīvus Krievijas blogeri ir izplatījuši jau agrāk. Pagājušajā gadā "Delfi" atmaskoja krievu blogera Andreja Škoļņikova skaidrojumu par Baltijas valstu atvienošanos no BRELL. Rakstu var lasīt: Faktu pārbaude: Atslēgšanās no BRELL nenozīmē Baltijas valstu sabrukšanu
"Jebkādi ārvalstu medijos izskanējuši apgalvojumi par būtisku elektroenerģijas izmaksu kāpumu Baltijas valstīs pēc desinhronizācijas no BRELL ir spekulācijas bez pamatota seguma," "Delfi Bizness" saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Gan Ozola, gan AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka visu trīs Baltijas valstu aprēķini liecina, ka sinhronizācijas projekta ietekme uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām būs neliela. Stabilam Baltijas energosistēmas darbam būtiskas ir balansēšanas rezerves. "To izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%," saka Irklis.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, gandrīz visus – līdz pat 96% – nepieciešamos ieguldījumus sedz ES līdzfinansējums un pārslodzes maksas ieņēmumi. Tādēļ šie ieguldījumi slogu uz tarifiem tikpat kā nerada, apgalvo Ozola.
Viņa norāda, ka apstiprinātie pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi ir noteikti līdz 2025.gada beigām, savukārt jauni pārvades tarifi (kuri ietvertu ieguldījumus, lai Latvija pieslēgtos Eiropas energotīklam) lietotāju rēķinos atspoguļosies no 2026.gada un to ietekme uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu lēšama tikai līdz 2% apjomā.
Arī apgalvojums, ka atvienošanās dēļ gaidāms Baltijas valstu enerģētikas sabrukums ir nepatiess, jo Baltija valstis neimportē elektrību no Krievijas jau kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"Sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā," saka Irklis, piebilstot, ka šobrīd sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē.
Lai savienotu Baltijas valstu energotīklus ar ES, izbūvētas vairākas jaunas augstsprieguma līnijas, nepieciešamas izmaiņas tīkla infrastruktūrā, kā arī vadības tehnoloģijās. Vairāk lasiet par to rakstā: Kā notiks Latvijas elektrosistēmas atslēgšanās no BRELL un cik tas izmaksās?
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Māris Cepurītis, "Delfi Bizness" komentējot iemeslus, kāpēc Krievija izplata šādus naratīvus, norāda, ka "Youtube" sižetā tiek izmantota diezgan tradicionāla Krievijas pieeja, runājot par cenām un tādējādi liekot uzsvaru uz sociālekonomisko dimensiju.
"Visās Baltijas valstīs ir relatīvi nesena atmiņa par energoresursu cenu pieaugumu. Caur to viņi var censties vairāk ietekmēt primāro auditoriju, kas ir krievvalodīgie, kura arī pārklājas ar sociāli mazāk nodrošinātiem cilvēkiem," skaidro Cepurītis.
Viņš arī norāda, ka tas arī iekļaujas citos Krievijas naratīvos, kur tiek norādīts, ka Baltijas valstīs pie varas esošie politiķi pieņem lēmumus, kas īstenībā nav izdevīgi sabiedrībai.
Video tiek izmantota arī pārrāmēšanas tehnika. "Viņi mēģina to padarīt vienīgi par sociālekonomisko jautājumu, bet no Baltijas valstu perspektīvas tas būtu jāskatās kā drošības jautājums, jo esamība BRELL tīklā iedod Krievijai vieglāku instrumentu, ko izmantot tā saucamajās hibrīdaktivitātēs – dažāda veida kaitnieciskās darbībās, aizbildinoties ar tehniskām nepilnībām, lai negatīvi ietekmētu mūsu energosistēmas stabilitāti," norāda pētnieks.
"Tāda [Baltijas valstu] rīcība, kas vidējā termiņā uzlabos Baltijas energodrošību un faktiski liegs Krievijai veikt manipulatīvas vai ietekmējošas darbības, no Krievijas puses ir ļoti nevēlama," saka Cepurītis, piebilstot, ka bija sagaidāms, ka Krievija kādā brīdī sāks izplatīt tāda veida dezinformāciju. Un, viņaprāt, līdz 2025. gada sākumam, kad notiks atvienošanās no BRELL, dezinformācija no Krievijas puses turpināsies vai var pat pieaugt.
Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gada ietvaros. Par saturu atbild AS "DELFI".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!