Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanas, tuvākajā laikā publiskai apspriedei tiks nodots regulējums, kas paredz pienākumu tirgotājam ļaut pircējam norēķināties bezskaidrā veidā, ja tirgotāja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, informē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Šī iniciatīva uzlabos bezskaidras naudas norēķinu pieejamību arī no patērētāju puses. Pircējiem nebūs nepieciešams meklēt bankomātu skaidras naudas izņemšanai, kas gan uzliek administratīvo slogu, gan mazina piedāvātā pakalpojuma konkurētspēju, viņa norāda.
Bogdanova norāda, ka, neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos Latvijā joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzams, ka šis procents katru gadu aug.
"Bezskaidras naudas norēķini palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam. Savukārt, kā iemeslu skaidras naudas izmantošanai cilvēki bieži vien min tēriņu labāku paškontroli, iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem mazos veikaliņos ārpus pilsētām, kā arī vēlmi palikt "neredzamam"," informē ministrijas pārstāve.
Viņa piebilst, ka plašāka bezskaidras naudas izmantošana vērtējama kā svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī kā vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai.
"Nav noslēpums, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai," uzsver Bogdanova.