Divi cilvēki ar vienādu tiem pieejamo informāciju, visticamāk, pieņems atšķirīgus spriedumus, taču lielākās un mazākās organizācijās šāds svārstīgums lēmumos nav taisnīgs. Konsultants un stratēģijas un biznesa profesors Olivjē Sibonī (Olivier Sibony) ilgstoši pētījis troksni – nevēlamo svārstīgumu spriedumos. Grāmatā "Troksnis: Trūkums cilvēka spriedumā" (Noise: A Flaw in Human Judgment) viņš kopā ar Nobela prēmijas laureātu Danielu Kānemanu pēta, cik apzināti, izsvērti un pamatoti ir lēmumi, ko ikdienā uzņēmumā vai organizācijā pieņemam. Vai esam uzklausījuši visu komandu vai tikai tos, kas ir drošākie un skaļākie? Un vai vienošanās būtu citāda, ja sanāksme būtu pēc pusdienām, nevis pirms?
Intervijā "Delfi Bizness" Sibonī, kurš jūnijā Rīgā uzstājās vadītāju konferencē "Ebit", dalās ar savām zināšanām un pieredzi par to, kā viedokļu daudzveidība uzņēmumā var palīdzēt lēmumu pieņemšanā un kā izvairīties no kļūdainiem spriedumiem.
Vai jūs varētu īsi izskaidrot trokšņa (noise) koncepciju, par kuru rakstāt savā grāmatā?
Troksnis ir nevēlama variabilitāte spriedumos. Piemēram, jūs paredzat, ka uzņēmums varēs pārdot noteikta produkta 100 tūkstošus vienību, bet es domāju, ka 300 tūkstošus vienību. Viens no mums ir tuvāk patiesībai, un to mēs uzzināsim tikai tad, kad produktu sāksim tirgot. Lai gan mēs to vēl nezinām, tomēr uz šo jautājumu ir viena pareizā atbilde, tāpēc variabilitāte ir nevēlama. Un šo nevēlamo mainīgumu spriedumos mēs saucam par troksni.
Kas izraisa šo troksni?
Katras personas spriedums mainās atkarībā no situācijas. Jūsu spriedums par to pašu jautājumu pirms pusdienām būs atšķirīgs no tā, kas tiktu pieņemts pēc pusdienām, kā arī tad, ja par to domāsiet šodien vai rīt. Spriedumu ietekmē noskaņojums, lēmumu secība. Ja jūs kā tiesnesis tikko esat attaisnojis piecus cilvēkus, tad, visticamāk, nākamo jūs notiesāsiet. Un, ja tikko esat notiesājis piecus cilvēkus, tad sesto drīzāk attaisnosiet.
Bet galvenais trokšņa faktors rodas atšķirīgajā uztverē, vērtībās, preferencēs un gaumēs. Katrs no mums ar tiem pašiem faktiem pieņems atšķirīgu spriedumu. Dažādība ir brīnišķīga, bet, kad nepieciešama konsekvence, tas patiesībā nav tik lieliski.
Kā tas ietekmē organizācijas un uzņēmumus?
Vispirms jau tas ir jautājums par taisnīgumu. Ja divi cilvēki identiskos apstākļos saņem atšķirīgu attieksmi, tas ir
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
