VK ministriju konsolidētajos gada pārskatos atklājusi vairākas nepilnības

VK ir noslēgusi finanšu revīziju par 2023. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), sniedzot atzinumus par tā sagatavošanas pareizību, kā arī par atbilstības jautājumu, proti, vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei.

Atzinums par 2023. gada KSGP ir ar iebildēm – būtisku (2,3 miljardu eiro) apjoma ierobežojumu dēļ. Iemesls šādam atzinumam ir joprojām neatrisinātās problēmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Arī par atbilstības jautājumu atzinums ir ar iebildēm. Vērtējot, kā Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas izveidotā rezultātu vadības un kontroles sistēma darbojas četru izlasē iekļauto ministriju praksē, tika konstatētas būtiskas neatbilstības tiesību aktiem un konceptuālajām pamatnostādnēm par starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka, lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju.

Bādere akcentē, ka no visas pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā.

Vienlaikus nepieciešams kāpināt tempu VID nodokļu pārskata kvalitātes pilnveidošanā, jo ieteikums novērst trūkumus un kļūdas VID administrēto valsts budžeta maksājumu uzskaites datos ir aktīvs jau kopš 2021. gada, viņa uzsver.

Kopš 2021. gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021. gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ – nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas un citas problēmas.

Pagājušajā gadā ir veikti uzlabojumi MAIS, no kuriem būtiskākais – nodrošināta analītiskā uzskaite. Taču 29. martā iesniegtajā VID nodokļu pārskatā VK konstatēja virkni nepilnību, piemēram nepamatoti uzrādītas ilgtermiņa prasības nodokļu maksātājiem, kuru parāds ir dzēsts vai segts ar iemaksu, manuāli veiktas virsgrāmatas korekcijas, nenodrošinot šo korekciju analītisko uzskaiti.

Tāpat konstatēts, ka virsgrāmatas kontu analītiskajā uzskaitē norādītā informācija nav izsekojama, grāmatvedības kontu analītiskā uzskaitē par konkrētu periodu sadalījumā pa nodokļu maksātājiem iekļautas neatšifrētu ierakstu kopsummas. Vienlaikus nav dzēsti likvidēto un mirušo nodokļu maksātāju parādi, tajā skaitā pamatsumma, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī nav dzēstas pārmaksas. Kā arī nav veikts prasību vērtības samazinājums nodokļu maksātāju parādu pamatsummai, kas pārsniedz kopējo virsgrāmatā norādīto nodokļu maksātāju parādu pamatsummu.

Ministru kabineta noteikumi par gada pārskata sagatavošanu paredz iespēju no 1. jūlija līdz 10. jūlijam precizēt konstatētās nepilnības, datu neatbilstības vai kļūdas. Ņemot vērā konstatēto kļūdu apmēru 29. martā iesniegtajā VID nodokļu pārskatā, VID faktiski turpināja šī pārskata sagatavošanu, turpinot arī inventarizāciju un konstatēto neprecizitāšu labošanu, norāda VK.

Finanšu ministrijas skaidrojumā šāda situācija radās, jo konstatēto MAIS nodokļu grāmatvedības funkcionalitātes un datu neprecizitāšu labošana bija resursu un laika ietilpīga, tāpēc līdz gada pārskata iesniegšanai 29. martā tās nebija iespējams novērst.

Tomēr arī pēc 10. jūlijā iesniegtā precizētā pārskata VID norādīja uz MAIS virsgrāmatas datu neprecizitātes riskiem un informēja, ka turpina labot datus. Salīdzinot pirmreizēji iesniegto pārskatu 29. martā ar tā otro versiju 10. jūlijā, tika konstatētas būtiskas izmaiņas – samazināta bilances kopsumma pārskata perioda beigās par 132 miljoniem eiro. Tikai vienu no pārskata posteņiem revidenti varēja atbilstoši pārbaudīt – uzkrātos ieņēmumus par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, kurā tiek uzskaitīti pirmreizēji iesniegtie dokumenti par pārskata gadu.

"Šāda situācija, kad revīzijas procedūru rezultātā konstatēto kļūdu labošanai nav iespējams pielikt punktu, liedz revidentiem iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus," skaidro Bādere, paužot cerību, ka revidentu atklājumi un revīzijas laikā uzdotie jautājumi palīdzēs VID pilnveidot MAIS tā, lai VID ikgadējais nodokļu pārskats būtu pārbaudāms.

Vienlaikus budžeta vadības prakses novērtēšana VK uzmanības lokā ir jau vairākus gadus. Šoreiz KSGP revīzijā vērtēts, vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei.

"Pārfrazējot vienkāršāk – mēs vēlējāmies noskaidrot, vai sabiedrībai un lēmumu par budžetu pieņēmējiem ir pieejama kvalitatīva informācija par to, kas tad īsti ir sasniegts ar izlietoto budžetu," skaidro Bādere.

Viņa norāda, ka diskusijas par atsevišķiem budžeta plānošanas aspektiem, piemēram, par pieejamo fiskālo telpu un prioritārajiem pasākumiem, ir gana skaļas un pamanāmas. Tomēr VK ieskatā diskusijās par nākamā gada budžetu iztrūkst atskata par iepriekšējā gadā paveikto un sasniegto, tāpēc VK mēģināja saprast, vai problēma ir izveidotajā sistēmā vai tās faktiskajā darbināšanā.

Revīzijā secināts, ka, lai arī visos būtiskajos aspektos informācija par rezultātiem ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem. Tomēr, vērtējot, kā Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas izveidotā rezultātu vadības un kontroles sistēma darbojas četru izlasē iekļauto ministriju praksē, tika konstatētas būtiskas neatbilstības tiesību aktiem un konceptuālajām pamatnostādnēm par starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Rezultātu vadības un kontroles sistēma nenodrošina vienveidīgu, savlaicīgu, vispārējiem informācijas prezentācijas principiem un kvalitātes pazīmēm atbilstošu iestāžu ziņošanu par progresu savu mērķu sasniegšanā. Proti, vai piešķirtais budžets izlietots atbilstoši budžeta paskaidrojumos plānotajiem sasniedzamajiem politikas un darbības rezultātiem.

VK skaidro, ka normatīvajos aktos un praksē pastāvošā kārtība atskaišu sniegšanā pieļauj dažādus rīcības scenārijus gan attiecībā uz termiņu, kad šāda informācija tiek publiskota, gan attiecībā uz informācijas saturu un detalizācijas pakāpi. Piemēram, informācija par sasniegtajiem rezultātiem var būt pieejama gada pārskatā aprīlī vai publiskajā pārskatā augustā.

"Ministrijas savos pārskatos nenorāda, kā ieguldītais finansējums ietekmē sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai tie sabiedrībai ir sniegti efektīvi, ekonomiski un produktīvi, vai iestāžu spēja sniegt pakalpojumus ir uzlabojusies vai pasliktinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kā to paredz konceptuālās pamatnostādnes," uzsver Bādere.

VK akcentē, ka trūkst skaidras saiknes starp likumā definētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un izdevumiem atbilstoši budžeta resoru budžeta paskaidrojumiem, kā arī nereti ministriju definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem piemīt kvalitātes trūkumi, tie nav jēgpilni un saskaņoti.

Piemēram, vērtējot četru ministriju likuma par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam paskaidrojumus, konstatēts, ka 71% no analizētajiem valsts budžeta programmu rezultātiem nav saistīti ar institūcijas darbības stratēģijā attiecīgajām programmām plānotajiem darbības rezultātiem, lai gan normatīvais regulējums to paredz.

Turklāt 87% no vērtētajām politikas un resursu kartēm nav iekļauti analītiskie rādītāji, kā to paredz normatīvais regulējums un kas ļautu noteikt līdzekļu izlietošanas un izmaksu efektivitāti.

VK revīzijā arī norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds, ko galvenokārt ietekmē valsts parāds, joprojām ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības valstīs, tomēr pēdējos gados tam ir tendence strauji pieaugt. Kopš 2013. gada tas ir dubultojies, sasniedzot 17,7 miljardus eiro.

Valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada radīja visaptverošu atbalsta pasākumi Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai, no 2022.gada – valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu straujā pieauguma kompensēšanai un visaptveroša politiska, militāra, finanšu un humānās palīdzības sniegšana Ukrainai.

Nenoteiktību šobrīd rada arī "Rail Baltica" projekta izmaksu noteikšana un finansēšanas plānošana, kas paaugstina riskus valsts budžetam kopumā un, iespējams, ietekmēs valsts parāda palielināšanos nākotnē, akcentē VK.

KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31. decembrī.

2023. gada KSGP veido 73 pārskati, bilances kopsumma ir 40,6 miljardi eiro, konsolidētais valsts parāds – 17,7 miljardi eiro, ieņēmumi – 15,6 miljardi eiro, bet izdevumi – 17 miljardi eiro.