Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi, atzīst ekonomisti  (4)

Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām vien nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas. Ekonomikas vilcējspēks pirmajā pusgadā ir bijuši valdības tēriņi, un skaidrs, ka tas ilgi turpināties nevar. Tomēr pārāk naska un nepietiekami izdiskutēta valsts budžeta deficīta samazināšana var negatīvi atspēlēties gan īstermiņā, iedragājot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, gan ilgtermiņā, uzskata eksperti.

Pasaules centrālās bankas ir sākušas procentu likmes samazināt, taču arvien skaļāk izskan analītiķu un tirgus dalībnieku bažas, ka likmju griešana nāk par vēlu. Prognozējams, ka ASV ekonomikas izaugsme tuvākajos gados krietni piebremzēsies. Tādēļ finanšu tirgos ar atvieglojumu tika uztverti Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela nesenie izteikumi, ka ir pienācis laiks likmes samazināt, jo inflācija ir uz pareizā ceļa, savukārt bezdarbs aug. Šobrīd tirgiem vairs nav nekādu šaubu, ka septembra sanāksmē FED sāks likmes mazināt – jautājums vien, cik straujš būs ceļš uz leju. Pasaules galvenās centrālās bankas "uzdotais tonis" būs pamudinājums arī pārējiem nekavēties ar likmju normalizāciju.

Eiropas ekonomika ir vārga, Vācijas ekonomika joprojām stagnē, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmes pēc ļoti straujā kāpuma beidzot jūnijā tika samazinātas. Lai gan pakalpojumu cenas eiro zonā joprojām aug straujāk nekā vēlams, gaidām, ka ECB likmes samazinās vēl divas reizes šogad, un lejupvērstais kurss turpināsies arī nākamgad. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī Euribor, saruks līdz 3,25% šī gada beigās, bet 2025. gada beigās likme nostabilizēsies pie 2%.

Galvenās cerības tuvākajā laikā eksperti liek uz privātā patēriņa sasparošanos. Priekšnoteikumi patēriņa pieaugumam ir. Inflācija šobrīd ir ļoti zema (šogad vidēji 1,5%), un, lai gan uz gada beigām atkal pakāpsies, tā saglabāsies mērena (2,6% nākamgad).

"Swedbank" klientu dati rāda, ka no pērnā gadā vērotajiem divciparu tempiem algu pieaugums ir atkāpies, tomēr tas joprojām ir un arī būs straujš (8,5% šogad un 7,5% kāpums nākamajos divos gados). Bezdarbs gada sākumā pakāpās, un pavasara un vasaras laikā sarucis lēnāk nekā ierasts.

Tomēr darba tirgu joprojām var raksturot kā noturīgu, un eksperti paredz, ka bezdarbs nākamgad būs zemāks nekā šogad (6,9% šogad un 6,4% 2025. gadā). Šo faktoru kopums nodrošina tālāku iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Turklāt jāatgādina, ka pirktspēja jau šobrīd ir augstāka nekā tā bija pirms straujās inflācijas epizodes.

Tai pat laikā iedzīvotāju patēriņā pieaugumu pagaidām nemana. Iespējams, ir gluži vienkārši jāpaciešas. Brīdī, kad augstas inflācijas dēļ pirktspēja strauji gāzās lejā, iedzīvotāji vēl kādu laiku "pēc inerces" turpināja tērēt kā iepriekš. Līdzīgi varētu būt šobrīd – lai gan pirktspēja uzlabojas, tēriņi atjaunosies vien pakāpeniski. Jāatzīmē, ka patērētāji joprojām ir pesimistiskāk noskaņoti nekā bijuši vēsturiski vidēji. Te pie vainas nav iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo vai nākotnes personīgo finansiālo situāciju – tā tiek vērtēta līdzīgi vai pat pozitīvāk nekā vēsturiski vidēji. Iemesls patērētāju pesimismam ir bažas par kopējo ekonomikas attīstību nākotnē.

Nu jau vairākus gadus tautsaimniecībā lielu lomu spēlē valsts sektora tēriņi. Īpaši izteikti valsts sektora ietekme iezīmējās šī gada sākumā, kad privātā sektorā pievienotā vērtība saruka, bet ekonomikas vilcējspēks bija valdības tēriņi, lielā mērā – atalgojuma kāpuma veidolā. Tā, protams, nav ilgtspējīga situācija, norāda eksperti.

Lēnākas izaugsmes nekā iepriekš gaidīts dēļ, nākamgad ir risks pārkāpt 3% deficīta slieksni. Valdība steidz atrast veidus kā šo prognozēto deficītu mazināt, tai pat laikā nodrošinot kāpumu galvenajai prioritātei – valsts drošībai. Tautsaimniecības stāvoklis un nepieciešamība stiprināt drošību nudien pieprasa izmaiņas budžetā.

Tomēr, kā rāda kaimiņu igauņu piemērs – ar pārlieku nasku nodokļu celšanu vārgas ekonomikas apstākļos vajadzētu būt piesardzīgiem. No stagnācijas, kurā esam šobrīd, līdz recesijai, kurā ir mūsu kaimiņi, var būt vien pāris soļu. Pārāk strauja un nepārdomāta nodokļu celšana var būtiski ietekmēt ekonomikas dalībnieku noskaņojumu. Pesimistiski noskaņoti iedzīvotāji nav ne naski tērētāji vai jaunu mājokļu pircēji, ne arī drosmīgi un attīstīties alkstoši uzņēmēji. Līdz ar to – pat šobrīd prognozētā mērenā ekonomikas izaugsme var tikt koriģēta uz leju, kas valsts budžetam nebūs labas ziņas. Lai kāds ceļš tiktu deficīta iegrožošanai izvēlēts, skaidrs, ka valsts sektors vairs tādā apmērā kā iepriekš ekonomiku nestutēs.

ES fondu investīciju projekti šogad ievērojami kavējas. Arī uzņēmumu investīciju ziņā šis gads būs bijis visai sauss. Nav arī nekāds brīnums – ECB procentu likmes joprojām ir investīcijas slāpējošas, ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc uzņēmumu produktiem – vārgs, un ģeopolitiskā neskaidrība – augsta. Tomēr nākamgad, likmēm sarūkot un pieprasījumam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs sākot atjaunoties, eksperti gaida investīciju cikla atsākšanos.

Nepārdomāti, sasteigti un pietiekami neizdiskutēti valdības lēmumi potenciālo optimisma un vēlmes investēt atgūšanos var viegli noslāpēt. Taču Latvijas ilgtermiņa izaugsmes vārdā jāsaka, ka uzņēmumu investīcijas kavēties ilgāk nedrīkst.

Jau šobrīd redzams, ka mūsu eksporta tirgus daļas pasaulē sarūk – tas var liecināt par konkurētspējas zudumu. Vienīgās zāles pret konkurētspējas zudumu ir investīcijas.