2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,9%.
Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro.
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.
Šā gada aprīlī Latvijas Ekonomikas ministrija publiskoja ziņojumu, kurā teikts, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) periodā no 2023. līdz 2035. gadam divkāršosies no 40,3 miljardiem eiro 2023. gadā līdz 83 miljardiem eiro 2035. gadā. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens šaubās par šī mērķa sasniedzamību. "Delfi Bizness" uzrunāja arī citus ekonomistus, lai noskaidrotu, vai EM plāns ir reālistisks vai vien ambiciozs sapnis.
Saskaņā ar operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem lauksaimniecības nozarē ir pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 12,6%) un kritums lopkopībā (par 1,4%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 16,0%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums astoto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 2,3%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 0,8%.
Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 11,2%). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 2,0%). Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 12,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,1%).
Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 9 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.