27 kg mīnusā un lēciens apjomos. Kā "Atlas Aerospace" kļuva par vienu no dronu ražošanas top spēlētājiem Latvijā  (2)

"Atlas Aerospace" populārākais produkts ir "Atlas Pro" trīs rotoru drons. Latvijā ražotais bezpilota lidaparāts Ukrainā tiek izmantots ienaidnieka pozīciju izlūkošanai un raķešu mērķēšanai.

Ja "Atlas Aerospace" dibināšanu Latvijā var saukt par veiksmīgu sakritību, tad Tolčinska pievēršanās dronu ražošanai aizsardzības nozarei nav nejauša – viņam ir aviācijas un kosmosa inženiera izglītība, turklāt iepriekš Tolčinskis strādāja lielā aizsardzības uzņēmumā.

Ideja uzbūvēt dronu uzņēmējam radās, kad viņš kopā ar draugiem bija devies slēpot un vēlējās gaisā uzņemt kadrus. Viņš nolēma dronu uzbūvēt pats, tas viņam aizņēma trīs mēnešus.

Drona lidojuma video Tolčinskis ievietoja "YouTube", un drīz pēc tam ar viņu sazinājās investors, kurš bija gatavs ieguldīt naudu Tolčinska idejā.

Intervijā "Delfi Bizness" Tolčinskis stāsta, ka sākotnēji vēlējās izgatavot dronus patēriņa tirgum, taču Izraēlā, kur dzīvoja un kuras pilsonis viņš ir, tos nebija izdevīgi ražot augsto izmaksu un nelielā tirgus dēļ.

Viņš apsvēra ideju darboties Lielbritānijā, Vācijā vai Čehijā, tomēr kāds ieteica sākt biznesu Latvijā, jo te formalitātes prasot pāris dienu. Turklāt šeit ir zemākas nomas izmaksas, kā arī Latvija ir daļa no Eiropas, tāpēc var algot darbiniekus no Eiropas Savienības dalībvalstīm, stāsta Tolčinskis.

Kā priekšrocības uzņēmējdarbībai Latvijā viņš sauc to, ka valsts mazo izmēru dēļ ir vieglāk runāt ar Aizsardzības ministriju, arī sertificēšanas process šeit ir vienkāršāks. Tomēr negatīvais aspekts ir ierobežotais vietējais darbaspēks, kā dēļ nepieciešams piesaistīt darbiniekus no ārzemēm, un grūtības atvērt bankas kontu. Lai investoriem būtu vienkāršāk ieguldīt līdzekļus, Tolčinskis sākotnēji izveidoja otru uzņēmumu Dublinā.

"Kad mēs sākām 2015. gadā, tirgū bija daudz dronu jaunuzņēmumu, bet vairāk nekā 85% no tiem cieta neveiksmi," intervijā saka Tolčinskis. Viņaprāt, galvenā problēma bija uzņēmumu izvēle koncentrēties tikai uz programmatūru [software – red.] vai tikai uz dronu aparatūru [hardware – red.]. "Mums bija iespēja izstrādāt visu pašu spēkiem, proti, programmatūru, aparatūru, kameras un visu pārējo, un tas mums deva zināmu elastību," saka Tolčinskis.

2017. gadā, vien divus gadus pēc uzņēmuma dibināšanas, "Atlas Aerospace" sāka sadarboties ar NATO. "Patiesībā tajā posmā tas bija daudz vieglāk nekā tagad, jo tagad ir ļoti sarežģīti kļūt par NATO piegādātāju," saka Tolčinskis. Toreiz nebija ne regulējuma, ne prasību, tāpēc būtībā vajadzēja tikai radīt kaut ko, kas varētu lidot kopā ar kameru, stāsta uzņēmējs. Tomēr ar katru gadu NATO sāka izvirzīt arvien jaunas prasības un ieviesa lidojošo sistēmu standartus.

Priekšrocības ir tiem uzņēmumiem, kas spēj ražot visu sistēmu. "Ja uzņēmums ražo, piemēram, tikai vienu no daļām, tam nav kontroles pār citu sistēmas daļu, tāpēc tas nav elastīgs un nevar atbilst NATO kritērijiem," saka Tolčinskis. Turklāt nepieciešama sertifikācija un jāveic rūpīgas darbinieku pārbaudes, kas pievienošanos NATO piegādātāju katalogam padara daudz dārgāku.

Tolčinskis saka, ka pēc NATO jauno prasību ieviešanas Eiropā izdzīvoja tikai daži uzņēmumi. "Atlas Aerospace" tas nāca par labu, nodrošinot uzņēmumam spēcīgu pozīciju tirgū.

Taču "Atlas Aerospace" varēja arī neieiet aizsardzības tirgū. "Patiesībā tā bija mana ideja, jo mūsu investori ne pārāk tam piekrita," saka Tolčinskis. Viņaprāt, toreiz tas bija pareizais solis.

Turklāt sadarbība ar NATO palīdzējusi uzlabot uzņēmuma ražotos dronus, jo organizācija deva atgriezenisko skaiti par vēlamām dronu funkcijām. "Tāpēc katru gadu mēs stāstām par to, kādas funkcijas būs mūsu produktos. Un arī NATO dalās ar mums, kāda būs dronu turpmākā izmantošana, mākslīgā intelekta izmantošana, kā izskatīsies kamera," stāsta Tolčinskis.

Sadarbību ar Ukrainu "Atlas Aerospace" uzsāka jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Uzņēmumam bija iespēja izpētīt Krievijas antidronu aprīkojumu, kas aizņēma gadu.

"Pirms kara mēs izstrādājām produktu, jau saprotot, kā izskatīsies karš. Tādējādi mūsu droni var darboties pat vidē, kur GPS signāli ir bloķēti," skaidro Tolčinskis.

2022. gadā kara dēļ strauji pieauga pieprasījums pēc droniem, tāpēc bija apgrūtināta komponenšu iepirkšana. "Dažreiz par tām maksājām divas, trīs vai pat 10 reizes vairāk nekā iepriekš," atklāj Tolčinskis. Turklāt problēmu radīja tas, ka, palielinoties ražošanas apjomiem, Eiropas ražotnēs kritās kvalitāte.

"Atlas Aerospace" izmantoja Lietuvā ražotas iespiedshēmu plates. Šī detaļa ir atbildīga par elektroenerģijas sadali dažādām drona daļām. "Kad mēs teicām, ka nepieciešamas desmit vienības, viss bija kārtībā, bet, kad teicām, ka nepieciešamas 1000 vienības, sākās kvalitātes problēmas," stāsta Tolčinskis. Ārpakalpojumu partneri nespēja saražot nepieciešamo daudzumu komponenšu, tāpēc Tolčinskis nolēma tās ražot savā uzņēmumā.

"Kad mēs sākām sadarboties ar Ukrainu, es zināju, ka tas būs liels darījums," saka Tolčinskis. Viņam nepiekrita uzņēmuma ražošanas vadītāja, kura teica, ka darījums ir pārāk liels un, pēc viņas aprēķiniem, uzņēmuma kapacitātes palielināšana prasītu 6–7 mēnešus. "Mēs to paveicām viena mēneša laikā," atklāj uzņēmējs.

Tolčinskis ražošanas vadītāju atlaida un ražošanas jaudu palielināšanu vadīja pats. "Bet es zaudēju kādus 27 kilogramus. Es gulēju ofisā," saka uzņēmējs.

Uzņēmumam tās bija lielas pārmaiņas. Iepriekš "Atlas Aerospace" mēnesī saražoja 20 dronus, bet tagad – 250. Salīdzinājumam – ukraiņi šobrīd katru mēnesi zaudē 10 000 dronu.

Ražošanas jaudu uzņēmums palielināja, uzbūvējot 1500 m² lielu ražotni un vienas nedēļas laikā darbā pieņemot 45 cilvēkus, neskatoties uz personāldaļas teikto, ka to nav iespējams izdarīt un tik daudz jaunu darbinieku pieņemšanai būtu nepieciešami vismaz trīs mēneši.

Darbiniekus Tolčinskis meklēja, "Telegram" uzrunājot Latvijā ieradušos ukraiņu bēgļus. Atsaucība bija milzīga, viņam zvanīja ik pēc piecām minūtēm, saka uzņēmējs.

"Atlas Aerospace" gadījums ir īpašs, jo ražošanas procesā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu un gandrīz visas darbinieces ir ukrainietes. Tolčinskis uzskata, ka sievietes strādā daudz labāk nekā vīrieši, jo ir uzmanīgākas un klusākas. "Iepriekš es strādāju kopā ar vīriešiem, un tā bija problēma, jo viņi mēdza pļāpāt," saka uzņēmējs.

Populārākais "Atlas Aerospace" produkts ir mazie bezpilota lidaparāti, bet uzņēmumā ir izstrādāti arī citu produktu prototipi.

Pašlaik uzņēmums strādā pie ekosistēmas izveides. Viena no galvenajām problēmām kaujas laukā ir tā, ka operators vienlaikus var pārvaldīt tikai vienu dronu. Turklāt viņš var iemācīties rīkoties ne vairāk kā ar trim dažādām sistēmām.

"Mēs veidojam ekosistēmu, lai parādītu, ka vienā zemes vadības stacijā varam pārvaldīt dažāda veida lidaparātus – fiksēto spārnu dronus, mazākus un lielākus bezpilota aparātus," stāsta Tolčinskis.

"Atlas Aerospace" joprojām apkalpo arī industriālo tirgu. Tā ražotie bezpilota lidaparāti palīdz glābšanas dienestiem Norvēģijā un Japānā. "Tomēr viņiem ir vajadzīgas tikai dažas vienības, nevis tūkstošiem," saka Tolčinskis, norādot, ka reālais pieprasījums pēc tūkstošiem dronu ir tieši aizsardzības tirgū.

Nākotnē viņš labprāt atgrieztos pie dronu izstrādes patērētāju tirgum, taču tam nepieciešama laba radošā ideja. Lai gan viņam jau ir pāris ideju, šobrīd uzņēmums ir aizņemts ar mazo dronu ražošanu.

Lielākais konkurents dronu tirgū pašlaik ir Ķīna, jo piedāvā labu cenu un augstu kvalitāti, saka Tolčinskis. Taču situāciju Eiropas tirgū drīz varētu mainīt Ķīnas lēmums no 1. septembra ierobežot dronu un to daļu, ko varētu izmantot militārām vajadzībām, eksportu. Tas varētu apgrūtināt to uzņēmumu darbību, kas detaļas importē no Ķīnas. Tolčinskis saredz iespēju, jo viņa uzņēmumam atvērsies lielāks tirgus.

Šobrīd uzņēmums strādā, lai izveidotu nelielu dronu ar dubulto kameru, kam cena būtu tāda pati kā Ķīnas ražojumiem. Viņš atklāj, ka plāno atvērt biroju ASV un vēlas sadarboties ar ASV aizsardzības departamentu. Galvenais tirgus būtu ugunsdzēsības dienests un policija, kuru budžets ir ierobežots. "Ja summa pārsniegs 6000 ASV dolāru, būs nepieciešams rīkot konkursu, tāpēc mūsu produktiem jābūt lētiem," skaidro Tolčinskis.

Kara sākumā Tolčinskis Ukrainā atvēra biroju, lai gadījumā, ja drons salūztu, to varētu salabot uz vietas un nebūtu jāved atpakaļ uz Latviju. Turklāt sarežģījumus sagādātu arī robežšķērsošana, uzņēmējam norādot, ka Polijas robežas šķērsošana "ir murgs". 2023. gadā Tolčinskis plānoja Ukrainā atvērt ražotni sadarbībā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju, taču pašlaik projekts ir apstājies.

Vaicāts, ko darīs pēc kara un vai nebaidās no pieprasījuma samazinājuma, Tolčinskis norāda, ka tad uzņēmums strādās industriālajā tirgū. Vienlaikus viņš atzīst, ka pasaule pēc kara vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. "Tagad visi saprot, ka droni kļūst par lielu kara sastāvdaļu," saka Tolčinskis, "raķetes, tādas kā HIMARS, ir ļoti dārgas, bet paskatieties, cik lielus postījumus Krievijai nodara neliels drons par 1000 eiro." Turklāt bezpilota lidaparāti ir nepārtraukti jāatjaunina, lai izmantotu jaunākos sensorus un kameras.

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".