30 gadu kopš Latvijas Privatizācijas aģentūras dibināšanas. Laika nogrieznis, pēc kura jau iespējams toreizējos procesus aplūkot kā pēdas lielajā vēstures grāmatā. Nevis tikai kā attiecīgajā brīdī notiekošā zibšņus, kurus knapi var paspēt fiksēt, kur nu izprast un paredzēt to sekas. Tagad, kad ir redzēts, kas ar Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības labklājību "noticis pēc tam", protams, iespējams jēdzīgāk runāt par privatizācijas veiksmi vai neveiksmi.
Privatizācijas rezultāti, gluži kā gandrīz viss Latvijā, vērtējami kā veiksmīgi vai neveiksmīgi atkarībā no tā, vai vērotājam dzīvē glāze šķiet puspilna vai pustukša. Jā, no vienas puses, Latvija gandrīz visos sociālajos un tautsaimniecības rādītājos kopā ar Bulgāriju ieņem pēdējo vietu kontinenta izdevušos valstu klubiņā. Jā, bet, no otras puses, skaitļi un personiskās pieredzes rāda, ka Latvijā vidēji ir kļuvis dzīvot vairākkārtīgi labāk nekā pirms 30 gadiem, turklāt tas ir viens no straujākajiem augšupejas rādītājiem pasaulē.
Ja dažādos aspektos palūkojas uz to, ko deva vai ņēma privatizācijas process, te mēs tieši tāpat varam selektīvi izcelt to, kas apstiprina latviešu tautas apbrīnojamo spēju visu salaist dēlī, bet varam arī atrast pierādījumus tam, ka daudz kas izdevās stipri labāk, nekā gaidīts. Tātad arī šo privatizācijas procesa izgāšanos un panākumu summa ir viena no komponentēm, kuru dēļ Latvija kā valsts ir tāda, kāda tā ir pasaules kopainā, – pilnīga viduvējība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
