Otrdien, 3. septembrī, publicētais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums par dzelzceļa nozares fondu portfeļa pārdalēm nesatur informāciju par "Rail Baltica" 1. kārtas ieviešanas izvēlēm, trešdienas rītā portālu "Delfi" informēja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Kā ziņots, SM saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027. gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.
Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā. Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī.
Briškens uzsver, ka ziņojums par "Rail Baltica" (tostarp Rīgas integrāciju) tiks publicēts nākamnedēļ ar atbilstošu visu iesaistīto institūciju preses konferenci. "Par visiem jautājumiem visi tiks detalizēti informēti, lai novērstu faktoloģiski nekorektu secinājumu izdarīšanu ārpus konteksta," akcentē ministrs.
Tāpat viņš uzsver, ka joprojām atbalsta un uz valdību prioritāri ministrija virzīs scenāriju, kur Rīga būtu savienota jau pirmajā "Rail Baltica" ieviešanas kārtā.
"Rīgu caurbraucošas pamatlīnijas izveide jau 1. kārtā ir tehniski un finansiāli mazticama, tomēr mūsu rekomendācija būs vismaz vienu no stacijām savienot jau 1. kārtā – vai nu RIX no rietumiem (veidojot Misa-RIX savienojumu), vai arī RCS no austrumiem (veidojot Upeslejas-RCS savienojumu). Jebkādas interpretācijas par to, ka Satiksmes ministrija atsakās no Rīgas savienošanas jau 1. kārtā ir faktoloģiski nekorektas," pauž ministrs.
Briškens apgalvo, ka ministrija labi apzinās pašreizējo rocību un garantēti pieejamo finansējumu. Tajā pašā laikā uzskata, ka abas Rīgas starptautiskās stacijas nedrīkst atstāt puspabeigtas. "Tāpēc esam atraduši veidu, kā izmantot jau pieejamos Eiropas fondus, lai pēc iespējas ātrāk padarītu šīs stacijas lietojamas pasažieriem, savienotu tās ar esošā platuma (1520mm) pagaidu dzelzceļa līniju un ļautu pasažieriem vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves Rīgā ar jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem nokļūt lidostā," pauž ministrs.
Savukārt "Rail Baltica" ietvaros pašreiz jau pieejamais finansējums ļaus realizēt apjomīgus būvdarbus dienvidu iecirkņos Lietuvas virzienā, lai pēc iespējas ātrāk Latviju tuvinātu savienojumam ar Eiropu, norāda Briškens.
Kā skaidro ministrs, krietni lielāka skaidrība par potenciālo ES finansējumu būs nākamgad, kad noritēs sarunas par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gada periodam. "Tad arī varēsim precīzāk plānot, ko varam atļauties. Tāpēc rosinām šobrīd darīt loģiskās lietas, kas pēc iespējas ātrāk ļautu mums izmantot jaunizveidoto dzelzceļa infrastruktūru, un saglabājam izvēles opcijas atbilstoši nākotnes finansējumam," norāda Briškens.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
