Apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" brīdina par kravu pārvadājumu nozarē aktuālo krāpniecības risku. "Ergo" Igaunijā šogad risināti vismaz trīs gadījumi, kad digitālajās loģistikas platformās uzņēmumi uzticējuši kravas viltus pārvadātājiem, kuri tās nozaguši, radot ievērojamus zaudējumus.
Tādā veidā izkrāpta konjaka krava 200 000 eiro vērtībā, alumīnija krava 90 000 eiro vērtībā un vīna krava.
"Digitālās loģistikas platformas mūsdienās ir ērts rīks, kas kravu īpašniekiem un ekspeditoriem palīdz atrast pārvadātājus kravas nogādāšanai uz nepieciešamo vietu. Pasūtītājam tas dod iespēju ļoti ātri un viegli satikt pasūtījuma izpildītāju. Taču, līdzīgi kā jebkurā citā vietnē, kur preces vai pakalpojumi tiek pārdoti "online" jeb attālināti, arī loģistikas platformās jārēķinās ar krāpniecības risku," skaidro "Ergo" kravu, jūras un dzelzceļa apdrošināšanas produktu vadītājs Ansis Rudēvics.
Krāpšanas shēma visbiežāk ir sekojoša: krāpnieki loģistikas platformā izveido viltus profilu, izmantojot nosaukumu, kas ir ļoti līdzīgs kādas reālas kravu pārvadājumu kompānijas nosaukumam. Viltvārži nokopē arī šī uzņēmuma datus, izveido viltus dokumentus un platformā izsaka piedāvājumus transportēt kravas par izdevīgu cenu. Kad kravas īpašnieks pieņem piedāvājumu un nosūta savus datus uz viltus profilu, krāpnieks saņem preces un ar tām pazūd.
"Ar krāpšanu nereti saskaras ekspeditori, kuriem ir pieaudzis kravu apjoms un tādēļ šie uzņēmumi ir spiesti meklēt jaunus pārvadātājus. Tas bieži vien tiek darīts steigā, jo laiks pārvadājuma veikšanai mēdz būt ierobežots. Taču, lai izvairītos no šāda veida krāpšanas shēmām, svarīgākais ir neļauties steigai un rūpīgi pārbaudīt izvēlētā kravu pārvadātāja datus – to, vai šāds uzņēmums patiešām eksistē, ir reģistrēts un vai komunikācija notiek caur uzņēmuma oficiālo e-pastu. Tāpat pirms līguma noslēgšanas ar pārvadātāju jāpārliecinās, vai tam ir spēkā esoša kravu pārvadātāja civiltiesiskās atbildības (CMR) apdrošināšanas polise, kas sniegs papildu drošību. Ja ir aizdomas, ka polise varētu būt viltota, aicinām vērsties pie attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma," uzsver Rudēvics.
Gan "Ergo" Lietuvā, gan Igaunijā, kur pieejama kravu ekspeditoru civiltiesiskās atbildības (FFL) apdrošināšana, klienti ar minētajām krāpniecības shēmām saskaras regulāri, un tās ir tikpat aktuālas arī Latvijā. Piemēram, šogad Igaunijā kāds ekspeditors, meklējot apakšuzņēmēju 200 000 eiro vērtas konjaka kravas pārvadāšanai, tiešsaistes platformā noslēdza vienošanos ar krāpniekiem, kuri kravu nozaga. Līdzīgā shēmā tika pazaudēta alumīnija krava 90 000 eiro vērtībā.
Trešajā gadījumā kāds "Ergo" klients-kravu pārvadātājs saņēma zvanu no sava klienta ar pārmetumu, ka viņa krava pazudusi. Krāpnieki bija uzdarbojušies šī pārvadātāja vārdā, kurš it kā bija iekrāvis vīna kravu Spānijā un transportējis to uz Vāciju. Uz pavadzīmes bija viltots uzņēmuma zīmogs. Pārvadātājs vērsās ar iesniegumu policijā, informējot, ka viņa uzņēmuma identitāte ir izmantota noziedzīgām darbībām loģistikas platformā, kur pasūtītājam izkrāpta prece.
"Ir svarīgi vienmēr rūpīgi pārbaudīt savus sadarbības partnerus un atcerēties, ka dubults neplīst – labāk veltīt laiku, lai pārliecinātos par izvēlētā kravu pārvadātāja drošību, nekā zaudēt preces vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā," atgādina Rudēvics.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
