LMT un "Tet" akcionārs "Telia" bremzējis vairākus ievērojamus militārus projektus, vēsta "Nekā personīga"  (18)

Raidījums svētdien vēsta, ka oktobrī ekonomikas ministram uz valdību ir jānes plāns, ko Latvija varētu darīt ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un "Tet".

Tajos akcijas līdzīgās daļās pieder zviedru kompānijai "Telia" un Latvijas valstij. Ieceres akcijas no skandināviem atpirkt, uzņēmumus pārdalīt vai apvienot skatījušas vairākas valdības. Katru reizi simtiem tūkstošu tērēti konsultantiem. Līdzīgi tas noticis arī šoreiz. Padomdevēju ieteikumi gan ir pretrunā valsts interesēm, kas, piemēram, ar LMT palīdzību vēlētos būvēt jaunas tehnoloģijas Latvijas armijai.

"Nekā personīga" ziņo, ka pēc tam, kad vasarā publiski izskanējušas aizdomas, ka konsultanti iesaka skandināviem nodot izšķirošo pārsvaru LMT, ekonomikas ministrs par šādu ziņu izplatīšanu draudēja vērsties drošības dienestos. Raidījumam zināms, ka šobrīd aktuālajā ministrijas ziņojuma versijā vairākumu tomēr ieteikts dot Latvijas valstij.

"Par to ir runāts vairākas reizes dažādos līmeņos – ne tikai valdības sēdē, bet arī Nacionālās drošības padomes sēdē," raidījumam atzinis Rinkēvičs.

"Es pats kā ārlietu ministrs par šiem jautājumiem vēl runāju ar saviem kolēģiem Zviedrijas valdībā pērn. Kustība šobrīd nav bijusi. Un tādēļ es nevaru šobrīd, protams, pateikt, kā šīs sarunas un konsultācijas, ko ekonomikas ministrs valdības uzdevumā veiks, beigsies, kāds būs rezultāts – par ko diskutēs valdībā," izteicies prezidents.

"Esmu diezgan pārliecināts, ka šis jautājums atkal nonāks atpakaļ arī Nacionālās drošības padomes redzeslokā tad, kad būs kaut kādas lietas, par kurām runāt. Bet jā – šie jautājumi ir samērā būtiski gan aizsardzības industrijas, gan no drošības viedokļa. Gan arī no tāda ilgtermiņa mūsu pašu valsts interešu viedokļa," viņš norāda.

Sarunā ar "Nekā personīga" Valsts prezidents norādījis, ka telekomunikāciju uzņēmumu spēja stiprināt valsts drošību ir būtiskākais jautājums, kas jārisina sarunās ar skandināviem. Arī viņš pieredzējis situācijas, kad tādēļ Latvijas puse nav spējusi īstenot vairākus inovatīvus projektus.

"Nekā personīga" atklāj, ka tad, kad Aizsardzības ministrija sākusi veidot "Valsts aizsardzības korporāciju", lai būvētu 155 milimetru artilērijas lādiņu rūpnīcu, Latvija korporāciju gribēja veidot uz LMT bāzes. Uzņēmumam bijusi daudz labāka pieredze veidot biznesu un attīstīt ražošanu nekā ministriju ierēdņiem. Uzrakstīts biznesa plāns, ko, neraugoties uz politisko spiedienu pašos augstākajos līmeņos, zviedru "Telia" padomes locekļi pat neesot izskatījuši.

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks raidījumam sacījis: "Mēs saskārāmies ar izteiktu "nē" no zviedru akcionāru puses LMT. Jo es gribētu teikt tā, ka zviedru pusi interesē vienkārši peļņa, kura aiziet uz Zviedriju, un nevis tas, kādas ir Latvijas drošības intereses, nacionālās intereses vai attīstības plāni. Tā nav viņu pirmā prioritāte. Un tad, kad zviedru ministram to atgādināju, tad viņš, protams, centās pateikt, ka viņš šeit nevar iejaukties, jo tas ir privāts uzņēmums".

2017. gadā, kad premjers bija Māris Kučinskis, notika viens no kārtējiem mēģinājumiem rīkot sarunas ar skandināviem. Piesaistīts konsultants "KPMG", kas par 180 000 eiro izpētīja, ka vislabākais scenārijs ir abus uzņēmumus apvienot. Valdība, pretēji konsultantu ieteikumiem, to nolēma nedarīt, atgādina raidījums.

Akcionāru līgums, kas slēgts deviņdesmitajos gados, izveidojis sarežģītu shēmu. Valstij "Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor"" personā pieder 51 % "Tet" daļu, bet "Telia" meitas kompānijai "Tilts Communications" – 49 % "Tet" akciju. LMT 49 % pieder "Telia" un tās meitasfirmai "Sonera Holding", 28 % – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23 %) un "Possessor" (5 %), bet vēl 23 % LMT akciju pieder "Tet", atgādina "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka aiz slēgtām durvīm valdība 16. jūlijā nolemj sākt jaunas sarunas ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia". Ekonomikas ministrijai jau 15. oktobrī būs jāziņo par šo sarunu rezultātu. Kā zināms raidījumam, sarunas vēl ir tikai pašā sākuma stadijā, lai gan līdz noteiktajam gala datumam palicis nedaudz vairāk nekā viens mēnesis.

Arī šoreiz būtiska loma lēmumu gatavošanā bijusi konsultantiem. To izvēli veicis "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor". Iepirkums notika ļoti ātri – divas nedēļas aizvadītajā gadumijā.

Kā raidījumam skaidrojis "Possessor" – šāds termiņš noteikts slepenajā Ministru Kabineta lēmumā. To, kāds uzdevums konsultantiem uzdots, publiski teikt nevarot. Līgums ar konsultantu apvienību noslēgts 12. februārī. Kā liecināja 16. jūlija valdības darba kārtība, uz sēdi bija pieaicināti konsultanti no kompānijām "Ernst & Young Baltic" un SIA "Oaklins Baltics".

Publiski atrodami vairāki apliecinājumi, ka "Ernst & Young" bijusi saistīta ar pakalpojumu sniegšanu "Telia". Piemēram, izvērtējot mobilā operatora iepirkumu Azerbaidžānā vai gatavojot tirgus izpētes Zviedrijā un līgumus Norvēģijā. Politiķi norāda, ka rūpīga konsultantu izvēle ir būtiska. Un nedrīkstētu rasties šaubas, kā interesēs viņi padomus sniedz, piebilst "Nekā personīga".

Publiski izskanējuši vairāki scenāriji, ko konsultanti ieteikuši. Tie ir ļoti līdzīgi tiem, kas pagājušā gada nogalē piedāvāti "Telia". Piemēram, valstij pilnībā atdot kompāniju "Tet", kas uzrāda ne pārāk labus finanšu rādītājus.

Savukārt LMT "Telia" varētu iegūt 1 % un tad akciju sadalījums būtu 50 pret 50, kas jau tā smagnējo spēju sadarboties ar skandināviem, attīstot jaunās tehnoloģijas, nekā nerisinātu, ziņo "Nekā personīga". Ieteikts arī daļu no LMT akcijām pārdot biržā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apgalvojis, ka sarunas ar "Telia" pārstāvjiem vadīšot pats. Kāds ir darba uzdevums, ko devusi valdība, viņš neatklāj. Arī to, vai Latvijai būtu nauda, lai atpirktu skandināvu akcijas.

Konsultantu ieteikumi, kas nav valsts interesēs, esot atlikti malā kā nederīgi, ziņo raidījums.

Valainis raidījumam izteicies, ka "mums arī ir izdevies atrast šobrīd veidus, kā panākt arī viņu uzmanību un nopietnu attieksmi šajā jautājumā un vēlmi panākt kompromisu".