Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.
"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.
Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.
Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27. jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.
Gauss papildināja, ka arī patlaban citu paziņojumu "airBaltic" nav, izņemot to, ka pirms IPO "airBaltic" runā ar stratēģisko investoru. Tāpat neesot noteikts laika grafiks, kad sarunas varētu noslēgties.
Komentējot laika grafiku iecerētajam IPO, Gauss atzina, ka gatavošanās IPO notiek neatkarīgi no sarunām ar potenciālo stratēģisko investoru, un kompānija IPO gatavojas no pagājušā gada novembra.
"Daudz kas tagad ir publiskots, bet tas nebija mūsu nodoms, un tagad mēs esam nonākuši pa pusei publiskā diskusijā par procesu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums. IPO izsludināšana ir lēmums, kas ir jāpieņem akcionāriem, un tad tas kļūst publisks. Bet es varu apstiprināt, ka mēs darām visu iespējamo, lai šādu lēmumu varētu pieņemt," viņš minēja.
Gauss sacīja, ka kompānija virzās uz to, lai IPO notiktu šā gada otrajā pusē vai 2025. gadā. Tāpat viņš skaidroja, ka vispirms ir jāpaveic visi sagatavošanās darbi, tostarp viena no lietām, kas bija jāizdara, bija pamatkapitāla samazināšana.
"Publiski tā kļuva par lielu lietu, bet tehniski tā patiesībā ir maza lieta, jo tas nemaina uzņēmuma vērtību, bet, lai tehniski varētu kotēt akcijas biržā, bija jāsamazina akciju klāsts. Tad ir vajadzīgs stāsts. Piemēram, kad uz biržu devās "Virši-A", "Madara Cosmetics", "Ignitis" vai Tallinas osta, jūs pārdodat investoriem stāstu, lai viņi teiktu: jā, es gribu būt šo uzņēmumu akcionārs. Mūsu gadījumā šis stāsts ir aviosabiedrība, kurai 2030. gadā būs 100 lidmašīnu," sacīja Gauss.
Tādējādi "airBaltic" potenciālos investorus iepazīstina ar skaitļiem un plāniem, lai saprastu, vai viņi vēlētos investētu. Gauss arī pauda, ka ir svarīgi, vai investori, kuri saka, ka gribētu IPO pirkt akcijas, piedāvā par tām tik lielu summu, cik tika gaidīts.
"Ja viņi saka, ka mums patīk šis stāsts, un mēs domājam, ka tas ir, piemēram, 20 miljonu eiro vērts, jūs teiksiet paldies, bet mūsu akcionāri šādu piedāvājumu nevar pieņemt. Tad IPO vienkārši nenotiks, jo investori nav novērtējuši jūsu idejas. Līdz ar to, kad mēs nonāksim līdz brīdim, ka visi tehniskie jautājumi būs atrisināti, mums joprojām būs jāsaprot, vai akcionāri pieņem investoru pausto novērtējumu," norādīja Gauss.
Viņš arī uzsvēra, ka IPO ir atkarīgs no tā, vai finanšu tirgos ir īstais laiks, lai sāktu akciju kotāciju biržā. Ja sāktos ekonomiskā krīze un akciju cenas kristos, tad tas nebūtu īstais laiks, tādējādi laika noteikšana arī ir kritērijs IPO.
Viņš rezumēja, ka "airBaltic" ir jāveic sagatavošanās darbs, pareizi jānovērtē uzņēmums un jānosaka pareizais laiks tirgū IPO veikšanai, kā arī situācija globālajos tirgos, kurus ietekmē gan centrālo banku lēmumi par procentu likmju izmaiņām, gan pilnīgi noteikti ietekmēs ASV prezidenta vēlēšanas.
"Ja mēs būtu vietējais olu ražotājs vai vietējā degvielas uzpildes staciju ķēde un dotos uz vietējo biržu, mūs visdrīzāk neietekmētu tas, kas notiek ASV, bet "airBaltic" strādā globāli, un mums ir jāskatās uz to, kas notiek pasaulē, jo mēs 70% ienākumu gūstam ārpus Latvijas. Globālā ekonomika mūs ietekmē daudz vairāk nekā jebkuru citu uzņēmumu valstī," uzsvēra Gauss.
Jau ziņots, ka iznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā IPO. Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.
Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Potenciālais investors ir labi zināms uzņēmums, izriet no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iepriekš paustā.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 8. septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.
Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
