Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.
Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.
Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.
"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.
Komentējot, vai lēmumam par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu nav nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājums, ka tas atbilst Covid-19 pandēmijas laikā sniegtā atbalsta nosacījumiem, Gauss sacīja, ka šim nolūkam apstiprinājumu nevajag.
"Izmaiņas bilancē, pamatkapitāla izmaiņas notiek kopā ar nesegto zaudējumu norakstīšanu. Akciju kapitāls jeb pamatkapitāls bilancē ir ar plusa zīmi, nesegtie zaudējumi ar mīnusa zīmi. Attiecīgi, ja tiek samazināts pamatkapitāls jeb pozitīvā puse, tad ir jādzēš zaudējumi jeb negatīvā puse, lai nemainītos uzņēmuma pašu kapitāls," sacīja Gauss.
Viņš piebilda, ka izmaiņu mērķis ir samazināt akciju kapitālu, lai varētu izlaist jaunas akcijas, taču uzņēmuma pašu kapitāls visa šī rezultātā paliek nemainīgs, un tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma vērtību.
"Šim nolūkam mums nav nepieciešams EK apstiprinājums. Publiskās debates ir par to, ka satiksmes ministram vai viņa padomniekiem bija atšķirīgs viedoklis, kā to darīt, nekā saka mūsu padomdevēji, kas ir globālās bankas. Tās saka, ka, lai būtu veiksmīgi tirgos, tas ir jādara šādā veidā. Rezultāts attiecībā uz uzņēmuma pašu kapitālu ir tāds pats, jo pašu kapitāls nemainās un uzņēmuma vērtība nemainās," skaidroja Gauss.
Komentējot to, ka nodokļu maksātāji vēlas atgūt ieguldīto naudu, Gauss norādīja, ka to pilnībā saprot. "Es arī esmu teicis, ka šo investīciju vērtība pilnībā atgriezīsies, un es no teiktā neatsakos," uzsvēra Gauss.
Viņš papildināja, lai uzņēmuma vērtība palielinātos, kādam ir jāsaka, ka vēlas iegādāties uzņēmumu par lielāku vērtību nekā pieminētie 100 miljoni eiro.
"Kādam no ārpuses ir jāsaredz augstāka uzņēmuma vērtība. To parasti panāk, ja jūsu uzņēmums ir rentablāks, jums ir lielāka peļņa, jums pieder vairāk zemes vai kas cits. Tātad, lai varētu parādīt augstāku vērtību, mums ir jābūt vērtīgākiem, un tagad runa nav par naudu," pauda Gauss.
"airBaltic" prezidents skaidroja, ka Covid-19 atbalstam, ko piešķīra visā Eiropā, "airBaltic" gadījumā nosacījums ir tāds, ka valstij ir jāpierāda, ka uzņēmumam ir pozitīva vērtība.
"Vērtība, nevis skaidra nauda. Turklāt atcerēsimies, ka Covid-19 atbalsts veidoja 340 miljonus eiro. Kam mēs iztērējām šos 340 miljonus? Mēs šo naudu izlietojām laikā, kad lidmašīnas atradās uz zemes un nelidoja. Mēs maksājām algas mūsu darbiniekiem. Mēs maksājām rēķinus, tostarp valstij. Mūsu gadījumā mēs pat sakām, ka uzņēmuma vērtība, pat ieskaitot šo naudu, varētu atgriezties," uzsvēra Gauss.
Jau ziņots, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO). Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.
Jūlijā EK atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Potenciālais investors ir labi zināms uzņēmums, izriet no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iepriekš paustā.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 8. septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.
Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
