Pastāvīgā šķīrējtiesa iecēlusi arbitrus, kas izskatīs Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" sūdzību pret Lietuvu, kurā kompānija pieprasa miljoniem eiro lielu kompensāciju par zaudējumiem, ko radījis Viļņas lēmums apturēt minerālmēslojuma tranzītu.
Arbitrāžas process tika atsākts augusta beigās, un šķīrējtiesas process notiks Ženēvā.
Šķīrējtiesa šonedēļ paziņoja, ka arbitrāžas kolēģiju vadīs Gabriela Kaufmane-Kohlere no Šveices. Tajā būs arī "Belarusjkaļij" izvirzītais arbitrs Azedīns Ketani no Marokas un Lietuvas ieceltais Zaharijs Duglass no Lielbritānijas.
Strīds tiek izskatīts atbilstoši Apvienoto Nāciju Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas 1976. gada noteikumiem par speciālu šķīrējtiesas kolēģiju ar trim arbitriem.
Lietuvu procesā pārstāvēs juristu biroji "Ellex Valiunas" un "Covington & Burling", savukārt Baltkrievijas valsts uzņēmumu pārstāvēs juristu birojs "Mansors International".
Rīgas brīvostā joprojām ir iestrēdzis kuģis ar 55 000 tonnu kālija hlorīda. Aptuveni reizi pusgadā tas Rīgas ostu drīkst atstāt, lai "uzpildītos" Zviedrijā. Tomēr tam vienmēr ir jāatgriežas, jo uz visiem laikiem pamest Latviju kuģim nav atļauts Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ. Kad tas varētu notikt – īstas skaidrības nav nevienam. Lasi: Aizbrauc un atbrauc. Miljoniem dolāru vērtā minerālmēslu krava joprojām iestrēgusi Rīgas ostā
Pastāvīgā šķīrējtiesa procesu sāka saskaņā ar Baltkrievijas un Lietuvas valdību 1999. gada 5. martā noslēgto līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību.
"Belarusjkaļij" apgalvo, ka Lietuva ir pārkāpusi līguma saistības aizsargāt kompānijas investīcijas ķimikāliju - kālija karbonāta minerālmēslojuma - pārvadāšanā un pārkraušanā Lietuvas teritorijā.
Baltkrievijas kompānija lietvedību sāka pēc tam, kad Lietuvas valdība 2022. gada janvārī atzina "Belarusjkaļij" un Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" līgumu par spēkā neesošu. Lietuvas vērtējumā līgums ar "Belarusjkaļij" un tā grozījumi apdraud Lietuvas nacionālās drošības intereses. Tā rezultātā Lietuva 2022. gada 1. februārī pārtrauca potaša mēslojuma pārvadājumus caur Lietuvu.
"Belarusjkaļij" uzstāj, ka līguma laušana bijusi nelikumīga un tai nodarītie zaudējumi ir jākompensē. Pagaidām nav zināms, cik lielu kompensāciju Baltkrievijas uzņēmums varētu prasīt, bet ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievijas puses vērtējumā Lietuvas lēmums radījis ap vienu miljardu eiro lielus zaudējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
