Vietējie likumsargi jau vairākus mēnešus zinājuši par Latvijas pilsoņa Alekseja Haļavina iespējamo saistību ar Krievijas "ēnu floti", kas piegādā agresorvalsts naftu pircējiem, gataviem par to maksāt vairāk nekā sankciju noteiktos cenas griestus, liecina "Delfi Bizness" rīcībā esošā informācija. Tomēr Valsts drošības dienests (VDD), kas izmeklē sankciju pārkāpumus, kriminālprocesu atteicās sākt vairāk nekā vienu reizi.
Ko pārmet Haļavinam?
Izdevums "The Insider" otrdien, 24. septembrī, vēstīja, ka divi ar Haļavinu saistīti, Dubaijā reģistrēti uzņēmumi pirkuši naftu no Krievijas korporācijas "Surgutneftegaz" par cenu, kas pārsniedz sankciju noteiktos ierobežojumus (60 ASV dolāri par barelu). Tas "Surgutneftegaz" 2023. un 2024. gadā ir atnesis papildu ieņēmumus 1,4 miljardu ASV dolāru apmērā, izpētījis "The Insider".
Medijs arī ziņo, ka dažiem citiem Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem, kuri pārvaldīja tankkuģus, kas transportēja naftu no Krievijas uz Indiju un Ķīnu, arī bijusi saistība ar Haļavinu. Vienu no pārvaldītajiem tankkuģiem Izraēlas iestādes apsūdzējušas par naftas piegādi Libānas šiītu grupējumam "Hizbollah" un Irānas spēku vienībai "Quds".
"The Insider" vēsta, ka Haļavins saistīts arī ar Krievijas pilsoni Mihailu Silantjevu (Mikhail Silantiev), kurš vadīja kompāniju "Promsirjeimport" ("Promsyrioimport"). Šim uzņēmumam jau iepriekš divas reizes piemērotas sankcijas – par degvielas piegādi Krimai un par naftas piegādi Sīrijai.
Kriminālprocesu nesāk
Par Haļavina darbībām šā gada februārī Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts pirmais iesniegums, liecina "Delfi Bizness"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
