Sabrukušais tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Latvijas eksportētāji iztiek arī bez Krievijas

Krievija bijusi "Top 5" Latvijas preču eksporta valsts teju vienmēr, tomēr nozīmīgākais partneris tā bijusi tikai pirmos gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tad Krievijas daļa Latvijas kopējos eksporta apmēros bija starp 20 un 30%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1998. gadā, kad Krievija paziņoja par defoltu, kritās arī Latvijas eksporta īpatsvars uz šo valsti un kopš tā laika 20% nekad nav sasniedzis.

Pēc tam augstākais rādītājs – 11,4% īpatsvars – tika sasniegts 2013. gadā, gadu pirms Krievijas īstenotās Krimas okupācijas. Baltijas kaimiņi – Igaunija un Lietuva – jau daudzus gadus Latvijai ir nozīmīgāki eksporta partneri nekā Krievija. Piemēram, gadu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), 2005. gadā, Krievijas daļa Latvijas eksportā bija 7,9%, kamēr Lietuvas – 11%, bet Igaunijas – 10,8%. Vēl pirms Latvijas iestāšanās ES mūsu preču eksports uz Vāciju bija ievērojami lielāks nekā uz Krieviju.

Atšķīrušās tikai preču grupas, ko uz katru valsti eksportē Latvijas uzņēmēji. Kamēr uz Vāciju, Igauniju un Lietuvu tā ierasti bijusi koksne, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, Krievija no Latvijas visvairāk saņēma pārtiku un dzērienus, jo īpaši – alkoholu, rāda CSP dati.

Tomēr "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš "Delfi Bizness" norāda, ka liela daļa no stiprā alkohola caur Latviju uz Krieviju patiesībā tiek reeksportēta un reālu pienesumu Latvijas ekonomikai nedod.

Kā nozīmīgu nozari, kas no Latvijas uz Krieviju eksportējusi un eksportē pa tiešo, Strautiņš izceļ farmāciju. Tomēr abi Latvijas lielie farmācijas milži – "Grindex" un "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") – turpina virzīties prom no Krievijas tirgus, meklējot un arī atrodot klientus citās valstīs.

Krievijai daudz lielāka loma bijusi Latvijas pakalpojumu eksportā nekā preču eksportā, saka Strautiņš. Īpaši liela Krievijas nozīme bijusi tādām nozarēm kā tranzīts, tūrisms un kādu laiku arī finanšu sektoram, stāsta Strautiņš.

Viņš norāda, ka tranzīta biznesā un nozares sadarbībā ar Krieviju lielākā loma bijusi agrākajam Ventspils mēram, tagadējam Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam. "Lemberga ietekmes "pīķis" bija deviņdesmitajos gados, kad viņš lielā mērā pārvaldīja valsti," saka Strautiņš.

Ekonomists pauž, ka Lembergs savos "ziedu laikos" aktīvi runājis par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, jo tranzīta nozarē no tā arī pats pelnījis.

Līdz divtūkstošo gadu sākumam tranzīts uz Krieviju tiešām veidoja milzu daļu pakalpojumu eksportā, tomēr pēc tam tā loma strauji saruka, mazinājās arī Lemberga ietekme valstī. "Tranzīta un Lemberga ietekmes samazināšanās lielā mērā bija politiski procesi, un tur daudzās situācijās nebūs viegli saprast – politika virzīja ekonomiku vai otrādi," saka ekonomists.

Viens no politiķiem, kas vienmēr aktīvi mudinājis uz sadarbību ar Krieviju dažādās nozarēs, ir kādreizējais Rīgas mērs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs. Viņš gan nebija vienīgais.

2011. gada nogalē ar Ušakova dalību Maskavā tika atklāts pirmais Latvijas ražotāju pārtikas stends "Rižskij dvorik" jeb "Rīgas pagalms". Klāt toreiz bija arī Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja. "Latvijas un Krievijas uzņēmēju sadarbības rezultātā mūsu pārtikas ražotājiem ir radusies unikāla iespēja pozicionēt Krievijas tirgū Latvijā ražotus produktus. Pateicoties augstajai produkcijas kvalitātei, Rīgā un Latvijā ražotie produkti jau ilgus gadus ir ļoti populāri Krievijas pilsētās un reģionos. Tagad ražotājiem paveras iespējas iekarot arvien jaunus tirgus Krievijas Federācijā," stenda atklāšanā sacīja Skuja.

Pēc tam, kad 2014. gada martā tika okupēta Krima, Ušakovs turpināja uzstāt uz to, ka Krievijas tirgus Latvijas uzņēmējiem ir svarīgs. Tomēr sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju darīja savu. Krievija uz ES ieviestajām sankcijām pret to Krimas okupācijas dēļ atbildēja ar ES pārtikas produktu importa ierobežojumiem. Līdz ar to paputēja arī Latvijas ražotāju produkcijas stendi Maskavas veikalos.

2014. gada septembrī Ušakovs vēl devās uz Maskavu, lai mēģinātu saglābt "Rīgas sētas" stendus. Šajā vizīte viņš arī paspēja paziņot: "Šobrīd labākais, kas Latvijai var būt, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tā ir stabilitāte." Taču tas nepalīdzēja.

Viens no uzņēmumiem, kas tika uzaicināts savu produkciju šajā stendā izvietot, bija maizes ceptuve "Lāči". Tās saimnieks Normunds Skauģis šo pieredzi tagad nevērtē negatīvi un atzīst, ka bija cerēts uz labākiem rezultātiem. "Pieprasījums bija, preces sūtījām, bet cerējām, ka būs labāk," viņš saka "Delfi Bizness".

Skauģis stāsta, ka "Rižskij dvorik" bija viena no pēdējām "Lāču" iesaistēm Krievijas tirgū, jo Krievija pati likusi dažādus šķēršļus Latvijas pārtikas eksportam jau gadiem. "Kā iestājāmies ES un NATO, tā Krievijai vairs nebijām tik draudzīgi. Radās dažādas prasības muitā, un, ja nav labvēlības un normālas attieksmes, uzņēmējiem ir grūti strādāt," uzsver uzņēmējs.

Tāpat viņš izceļ valūtas kursa lomu – kad eiro un dolārs pret Krievijas rubli kļuva dārgāks, uz turieni eksportēto preču cenas pieauga. Eksports uz Krieviju vienkārši sāka kļūt neizdevīgs, atzīst Skauģis.

Uzņēmums "Lode" dibināts pirms vairāk nekā 75 gadiem, vēl Padomju Savienības laikā. Sākumā ražojis drenu caurules, vēlāk sāka ražot arī ķieģeļus, kuri tolaik bijuši "uz izķeršanu". Uzņēmuma tagadējais valdes loceklis Valdis Zariņš "Delfi Bizness" stāsta, ka tolaik visi saražotie ķieģeļi tika sūtīti tikai uz Krieviju, PSRS okupētajā Latvijā neatstājot neko.

Pēc neatkarības atgūšanas uzņēmums kādus gadus bijis Latvijas valsts īpašumā, un tolaik, kā stāsta Zariņš, "Lodē" valdījis pilnīgs haoss. "Reāla pārdošana uzņēmumā nebija iedibināta. Tolaik paraduma dēļ vēl veda uz Krieviju, bet tie nebija nekādi nozīmīgi apjomi," viņš stāsta.

Deviņdesmito gadu vidū "Lode" tika privatizēta, uzņēmuma darbinieki kopā ar vadību "Lodi" pārvērta par paju sabiedrību, kuru vēlāk izpirka uzņēmuma vadība. "Tajā brīdī vadībai jau bija nojauta, ka ar Krieviju nevajag pārāk daudz saistīties – tas var slikti beigties. Tādēļ orientācija tika nomainīta uz Poliju, kur arī tika eksportēta lielākā daļa," stāsta Zariņš.

Divtūkstošo gadu sākumā "Lode" sāka attīstīt strukturētu un organizētu pārdošanu uz tuvējām kaimiņvalstīm. Tāda tika organizēta arī ar Krieviju. Sākumā tirdzniecība ar Krieviju notikusi, izmantojot sadarbības partnerus, kas "Lodes" produkciju turp veda un atmuitoja. Tomēr, redzot lielo Krievijas muitas korupciju, Zariņa vadībā tika nodibināts Latvijas "Lodes" meitasuzņēmums Krievijā, lai tiktu veikti tikai oficiāli "Lodes" maksājumi.

Ap 2006.–2007. gadu Krievijā tika pārdoti aptuveni 10 miljoni no kopumā 25 miljoniem "Lodes" saražoto ķieģeļu jeb 40% saražotās produkcijas. Tas arī bija augstākais punkts tirdzniecībā ar Krieviju, atminas Zariņš.

Vēlāk sekoja Latvijas ekonomikas krīze, un kopš tā laika "Lodes" eksports uz Krieviju tikai kritās. Ap 2020. gadu tie bija vairs tikai kādi četri miljoni ķieģeļu. Kad 2022. gada februārī Krievija sāka karu Ukrainā, "Lode" trīs mēnešu laikā turienes tirgu atstāja, stāsta Zariņš. Juridiski gan tas aizņēmis ilgāku laiku, bet savu Krievijas uzņēmumu "Lode" pārdeva, cik ātri vien varēja.

Zariņš atzīst, ka bijis laiks, kad, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī atsevišķi politiskie spēki Latvijas uzņēmējus mudinājuši veicināt tirdzniecību uz Krieviju. Tomēr, lai arī pieprasījums pēc būvmateriāliem Krievijā divtūkstošo gadu pirmajā desmitgadē bija augsts, "Lode" nekad ļoti apzinātu uzsvaru uz Krievijas tirgu nav likusi, jo "zināja, ar kādu monstru ir darīšana".

Atgriezties Krievijas tirgū "Lode" noteikti vairs neplāno.

Uzskatu par to, ka Latvija bez Krievijas nekādi nevar iztikt, vistiešākajā mērā mūsu valstī veicināja pati Krievija. Tās propagandas medijos pietiekami regulāri tika izplatīts naratīvs par to, ka Latvija un Baltija kopumā bez Krievijas iznīks, mūsu uzņēmumi bankrotēs un valsts attīstība vairs nebūs iespējama.

Ik pa laikam Krievija to centās panākt ar dažādām darbībām no savas puses. Tā vēl pirms 2014. gada Krimas okupēšanas ik pa laikam kaut ko aizliedza ievest no citām valstīm. Tas saistīts ar Krievijas vēlmi ekonomiskās attiecības saistīt ar politiskajiem nosacījumiem, vēl 2006. gada nogalē bija norādījis Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.

Piemēram, 2006. gada oktobrī pirmo reizi stājās spēkā aizliegums Krievijas tirgū ievest Latvijā ražotās šprotes. Krievijas iestādes tolaik vēstīja, ka Latvijas šprotēs pusotru līdz divas reizes pārsniegts pieļaujamais benzopirēna līmenis. Vēlāk līdzīgi šprotu un zivju produktu aizliegumi parādījās ik pa laikam.

Savukārt 2012. gada martā Krievija aizliedza dzīvu cūku, liellopu, kazu un aitu importu no ES valstīm, to pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā, tolaik ziņoja aģentūra LETA. Latvijā aizliegums attiecās uz 22 cūku fermām, Lietuvā – 35, Igaunijā – 43, Vācijā – 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām.

ES paziņoja, ka šāds aizliegums nav samērīgs un ir nekavējoties jāatceļ. "Trūkumi, uz kuriem norādījusi Krievija, attiecas uz 0,6% pagājušā gada eksporta apjoma. Turklāt nepilnības dokumentos pašas par sevi nenozīmē risku valstij, kurā nonāk dzīvnieki. Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi varas iestādes pašas veic kļūdu labojumus nepareizi aizpildītajos dokumentos, tāpat valstij, kurā atklāti pārkāpumi, parasti tiek ļauts sniegt savus paskaidrojumus. Krievijas noteiktais aizliegums šos principus ignorē," paziņoja ES.

Dažus mēnešus vēlāk Krievija tieši no Latvijas aizliedza arī cūkgaļas importu, to pamatojot ar klasiskā cūku mēra uzliesmojumu mūsu valstī.

Pēc Krimas okupācijas Krievija izdeva dažādus aizliegumus gan precēm no Latvijas, gan Eiropas, tādējādi atbildot uz sankcijām, kuras ES vērsa pret Krieviju.

Daži ražotāji – gan pārtikas, gan nepārtikas – dažādo aizliegumu dēļ redzēja, ka Krievija nav uzticams sadarbības partneris, vēl pirms Krimas okupācijas. Pēc tās arī no valsts puses nebija manāma apzināta rīcība Latvijas uzņēmēju virzīšanai uz Krieviju, norāda "Luminor" ekonomists Strautiņš. "Tieši otrādi – aizvien vairāk tika uzsvērta tirgus diversificēšanas nozīme," viņš saka.

Tiesa, ne visiem uzņēmumiem Krievijas rīcība, tostarp tās sāktais pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, ir likusi pārtraukt sadarbību un preču un pakalpojumu eksportu uz Krieviju. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2024. gada jūnijā uz Krieviju joprojām eksportēja 128 Latvijas uzņēmumi, bet absolūtos apjomos Latvijas preču eksports uz Krieviju nekad nav bijis tik liels kā 2023. gadā.

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gada ietvaros. Par saturu atbild AS "DELFI".