Baltijas ģimenes uzņēmumu īpašnieki pauž vēlmi nodot savu biznesu nākamajai paaudzei, bet trūkst skaidra plāna, liecina plašs pētījums.
Advokātu birojs "Sorainen" un Baltijas Ģimenes uzņēmumu institūts (BFFI) publiskojuši pirmo Baltijas valstu mēroga pētījumu par ģimenes uzņēmumiem. Tas atklāj tendences ģimenes biznesu darbībā un plānotajā biznesa nodošanā no paaudzes paaudzei.
Lielākā daļa Baltijas ģimenes uzņēmumu īpašnieku vēlas nodot savu biznesu nākamajai paaudzei.
Lai arī vēlme savu uzņēmumu nodot jaunākajiem ģimenes locekļiem ir skaidra, gatavība to darīt strukturēti un organizēti ir atšķirīga. Uz jautājumu, vai uzņēmumam ir skaidrs pēctecis – kāds, kurš jau tiek gatavots, lai spētu pārņemt uzņēmuma vadību – 69% Latvijas respondentu, puse igauņu un tikai 37% lietuviešu atbildēja apstiprinoši, un izvēlēto pēcteču vairākums gandrīz ekskluzīvi nāk tieši no ģimenes locekļu vidus.
Pat ja lielākajai daļai respondentu izvēlētais pēctecis jau ir padomā, praksē atklājas, ka nav skaidra pēctecības plāna, ģimenes "konstitūcijas" vai sistemātiskas pieejas pēcteča apmācībai. Kopumā 44% Latvijas, 27% Igaunijas un 25% Lietuvas respondentu norādīja, ka viņiem ir formāls vai neformāls pēctecības plāns. Kamēr lietuviešu un igauņu uzņēmumi mudina pēctečus gūt pieredzi ārpus ģimenes uzņēmuma, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju šādu praksi neveicina.
"Delfi Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" apkopojis datus par jauniešiem–uzņēmējiem Latvijā zem 21 gada vecuma. Datos iezīmējas gan veiksmīgākie uzņēmumi, balstoties uz apgrozījuma un peļņas rādītājiem, gan arī nozares, kurās visbiežāk darbojas jauniešu pārstāvētie uzņēmumi. Plašāk lasāms: Veiksmīgi Latvijas uzņēmumi, kurus "stūrē" 21 gada vecumu vēl nesasnieguši jaunieši
"Sorainen" partneris un privāto klientu komandas vadītājs Laimonas Skibarka komentē: "Lai arī redzam pozitīvu tendenci, ka aptuveni 85% Baltijas ģimenes uzņēmumu īpašnieku vēlas nodot biznesu nākamajai paaudzei, tikai neliela daļa ir veikuši pēctecības plānošanu. Starptautiski pētījumi liecina, ka tikai ap 25 - 30% ģimenes uzņēmumu veiksmīgi pārņem otrā paaudze. Pārējie bankrotē vai tiek pārdoti, pirms otrajai paaudzei ir iespēja pārņemt uzņēmumu. Es uzskatu, ka mēs Baltijā varam strādāt daudz labāk un varam to panākt, pievēršot lielāku uzmanību pēctecības plānošanai."
"Ģimenes uzņēmumi Baltijā ir vai nu pavisam nesen piedzīvojuši paaudžu maiņu, vai pašlaik saskaras ar tās radītajiem izaicinājumiem," piebilst asociētā profesore, BFFI valdes locekle Krista Jāksone (Krista Jaakson).
Pētījumā atklājies, ka apmēram puse ģimenes uzņēmumu Baltijā sevi identificē kā ģimenes uzņēmumus (57% Latvijā, 54% Lietuvā, 43% Igaunijā). Nav pārsteidzoši, ka lielākajā daļā aptaujāto uzņēmumu ģimenes locekļi ietekmē stratēģisko lēmumu pieņemšanu (Igaunijā 78%, Lietuvā 75% un Latvijā – 57%).
Uz jautājumu, cik bieži saistībā ar ģimenes biznesa attīstību ir bijušas grūtības risināt ģimenes iekšējās nesaskaņas, gandrīz puse respondentu Latvijā atbildēja "nekad", salīdzinot ar tikai ceturtdaļu igauņu un gandrīz nevienu lietuvieti (tikai 3%). Šis aspekts, šķiet, ir saistīts ar ģimenes vērtību ietekmi uzņēmējdarbībā, lēš pētījuma veicēji.
Ģimenes uzņēmumi ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz inovācijām: lielākā daļa respondentu atzina, ka jaunākā paaudze uzņēmumā ir ieviesusi inovatīvus risinājumus vai tehnoloģijas (78% Igaunijā, 77% Latvijā un 64% Lietuvā).
Kopumā aptaujā piedalījās 302 respondenti (114 no Latvijas, 99 no Igaunijas un 89 no Lietuvas). Respondenti bija lēmumu pieņēmēji ģimenes uzņēmumos, galvenokārt dibinātāju ģimeņu pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
