Kur virzīsies Latvijas ekonomika? Latvijas Banka pārskatījusi prognozes

2024. gadā centrālā banka prognozē zemu inflāciju (1,3%) un lēnu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (0,6%).

Vienlaikus turpinās procentu likmju samazinājums, norāda centrālās bankas eksperti.

Ierobežojošā monetārā politika ir palīdzējusi samazināt inflāciju eirozonā un Latvijā, un tas ir ļāvis Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei turpināt galveno procentu likmju samazināšanu. ECB Padome 12. septembrī nolēma pārskatīt pašreizējo monetārās politikas stingrības līmeni un samazināt galveno eiro procentu likmi – noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi – par 25 bāzes punktiem.

Turklāt, pēc darbības regulējuma pārskatīšanas, galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība tika noteikta 15 bāzes punktu apmērā. Plašāk par to rakstā: Kredīta maksājumi saruks – ECB samazina likmes.

Kopš šā gada sākuma inflācija Latvijā saglabājusies zema, un pēdējo mēnešu inflācijas dati bija nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024. gada jūnijā. Kopš jūnija prognožu izstrādes sarukušas atsevišķu enerģijas un lauksaimniecības produktu nākotnes darījumu cenas. Tādējādi Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024. gadam samazināta līdz 1,3% (2024. gada jūnija prognoze bija 1,5%).

Arī turpmāko divu gadu inflācijas prognoze samazināta. 2025. gadā tā samazināta līdz 1,5%, bet 2026. gadam –līdz 1,6%. Jūnijā šīs prognozes bija attiecīgi 2,1% un 1,8%. Gaidāms, ka enerģijas cenu pārmaiņas inflāciju samazinās, savukārt iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā saglabāsies ilgāku laiku. Riskus inflācijas prognozei uztur ģeopolitiskā nenoteiktība, kas neļauj izslēgt nozīmīgas enerģijas un izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos.

Latvijas darbaspēka pieprasījuma mazināšanās vērtējama kā īslaicīga, norāda Latvijas Bankā. Neliels bezdarba pieaugums un plānotais publiskā sektora atalgojuma fonda pieauguma ierobežojums īstermiņā kavēs vidējās algas kāpumu, taču vidējā termiņā dominēs ierobežota pieejamā darbaspēka ietekme.

Centrālās bankas eksperti uzsver, ka algu kāpums joprojām pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, kas vājina konkurētspēju. Latvijas eksporta daļu ārējā tirgū ietekmēs ne vien spēja pielāgoties strukturālām pārmaiņām ārējā tirgū, bet aizvien vairāk arī relatīvo izmaksu dinamika. Iepriekš dominējošo ārējā tirgus vājuma ietekmi uz Latvijas eksportu aizstās konkurētspējas izaicinājumi.

2024. gada IKP prognoze būtiski samazināta līdz 0,6%, pretstatā 1,8% jūnijā publicētajai prognozei. To, pēc ekspertu teiktā, ietekmē gan vājāka, nekā gaidīts, izaugsme 1. pusgadā, gan Centrālās statistikas pārvaldes veiktā nacionālo kontu etalonrevīzija. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī 2. pusgadā.

Līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni 2025. gada IKP prognoze samazināta no 3,3 % uz 2,6% salīdzinājumā ar 2024. gada jūnijā publicēto. Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums.

Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.

Arī redzējums par 2026. gada ekonomisko izaugsmi oktobrī salīdzinājumā ar jūniju ir kļuvis pieticīgāks: 3% (jūnija prognoze – 3,8%). Lai gan IKP kāpumu nodrošinās gan privātā patēriņa, gan investīciju, gan eksporta komponenti, to pieaugums lēšams lēnāks nekā jūnija prognozē, būtiskāku ietekmi izjūtot no konkurētspējas vājināšanās.

Gaidāms, ka budžeta deficīts visā prognožu periodā pārsniegs 3% no IKP, paredz Latvijas Bankas eksperti. Deficīta vērtējums 2024. gadam uzlabojies salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto labākas darbaspēka nodokļu izpildes dēļ, ko veicināja būtiskais algu pieaugums tautsaimniecībā.

Tomēr vidējā termiņā zemāks IKP līmenis (būtiska datu revīzijas ietekme un zemākas izaugsmes aplēses) padara budžeta deficīta attiecību pret IKP nepievilcīgāku, nekā lēsts jūnijā. Šo faktoru ietekmē arī valdības parāds tiek prognozēts augstāks nekā pērn. Turpmākajos gados, ņemot vērā aizņemšanās nepieciešamību, valsts parāda līmenis tuvosies 50% no IKP, paredz eksperti.