Latvijas uzņēmēju vidū pieaug bažas par ārvalstu uzņēmumu konkurences saasināšanos

Minēto labvēlīgo faktoru vidū – procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību pirktspējas atjaunošanās, salīdzinoši zems preču cenu svārstīgums. Pašreizējā uzņēmumu finanšu situācija, kā arī attīstības prognozes nākamajam gadam, Latvijas un Lietuvas finanšu direktoru vērtējumā ir izteikti pozitīvāka, nekā situācija Igaunijā.

Ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski saglabājas kā Baltijas valstu uzņēmēju galvenās bažas attiecībā uz attīstības iespējām turpmāk.

"Šī gada finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumos pamazām atgriežas pārliecība par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē. Uz to norāda, piemēram, krietni ambiciozāks skats uz investīciju iespējām. Pozitīvāks vērtējums ir saistīts ar procentu likmju samazināšanos, pirktspējas atgriešanos, kā arī cerīgāku skatu uz eksporta tirgiem. Atšķirības jūtamas starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītājiem, jo Igaunijas ekonomikā izaicinājumu ir bijis vairāk, agrāk tik noturīgā izaugsme ir apstājusies. Galvenās uzņēmēju bažas Baltijas valstīs aizvien vēl saistās ar ģeopolitiskajiem riskiem un ar situāciju ekonomikā kopumā," aptaujas datus komentē "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts.

Vispozitīvākais skats uz uzņēmējdarbības vidi nākamo 12 mēnešu laikā ir uzņēmumu finanšu direktoriem Lietuvā, kur 58% respondentu biznesa vidi vērtē kā labu vai ļoti labu. Latvijā šādu vērtējumu sniedz 40%, bet Igaunijā 29% respondentu. Šāds vērtējums atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā – 2024. gada pirmajā pusē Lietuvas IKP pieauga par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt Latvijas IKP pieauga par 0,3%, bet Igaunijas IKP saruka par 1,6%.

Lietuvas ekonomikai ir palīdzējusi mazāka atkarība no eksporta uz Ziemeļvalstīm, kā arī izteiktāka eksporta tirgu un produktu (pakalpojumu) diversifikācija. "SEB bankas" ekonomistu prognozes liecina, ka 2025. gadā biznesa vidi varētu uzlabot eksporta un pirktspējas atgūšanās apvienojumā ar zemākām procentu likmēm.

Uzņēmumu šā brīža finansiālo stāvokli visaugstāk vērtē finanšu direktori Latvijā – kā labu vai ļoti labu to novērtējuši 77% respondentu, iepretim 52% Igaunijā (zemākais vērtējums desmit gadu laikā) un 72% Lietuvā.

Runājot par uzņēmumu bažām attiecībā uz biznesa ietekmes faktoriem, Baltijas valstīs redzamas nozīmīgas atšķirības. Ja Latvijā izteiktākie faktori, kas raisa bažas ir ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski, Lietuvā ir bažas par darbaspēka izmaksu kāpumu un ģeopolitiskajiem riskiem, bet Igaunijā – par ekonomikas attīstību un iespējamo cenu kāpumu.

Latvijā pēdējo četru gadu laikā būtiski pieaugušas bažas par ārvalstu uzņēmumu konkurences saasināšanos (no 6% 2021. gadā līdz 23% šogad), kā arī turpina palielināties finanšu direktoru bažas par ekonomikas attīstību un kiberriskiem.

Savukārt riski, ka varētu kristies pieprasījums vai atsākties cenu kāpums, respondentiem Latvijā šogad šķiet mazāk iespējami.

Lietuva no pārējām Baltijas valstīm izceļas ar to finanšu direktoru īpatsvaru, kuri ir nobažījušies par darbaspēka izmaksu pieaugumu. Šīs bažas parasti gaida vairāk uzmanības ekonomiskās ekspansijas laikā. 2024. gada 2. ceturksnī vidējās darbaspēka izmaksas Lietuvā pieauga par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latvijā par 9,2%, bet Igaunijā tikai par 4,7%.

Jāpiebilst, ka tāds faktors kā kapitāla trūkums lielo uzņēmumu vidū netiek minēts starp galvenajiem izaicinājumiem biznesa attīstībai.

Kā trīs galvenās prioritātes nākamajam gadam, uzņēmumu finanšu direktori Latvijā ir minējuši nepieciešamību veikt biznesa procesu automatizāciju un digitalizāciju (26%), ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus (24%), kā arī uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu (19%). Savukārt Lietuvā uzņēmējiem daudz nozīmīga šķiet investīciju veikšana, lai palielinātu uzņēmuma kapacitāti (24%), bet Igaunijā finanšu direktori vislielāko uzmanību plāno veltīt naudas plūsmas palielināšanai (24%).

Visās Baltijas valstīs visai neliels ir to finanšu direktoru īpatsvars, kuri kā uzņēmuma prioritāti 2025. gadā saskata paplašināšanos jaunos tirgos.

Runājot par brīvo līdzekļu ieguldīšanu, aptuveni puse uzņēmumu Latvijā (53%), Lietuvā (49%) un Igaunijā (57%) vēlētos tos nākamgad investēt savas valsts ekonomikā, bet aptuveni piektā daļa gribētu atmaksāt aizņēmumus.

Salīdzinot ar 2023. gadu, būtiski ir pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kuri uzskata, ka turpmākā gada laikā varētu palielināt uzņēmumu investīcijas. Latvijā par investīciju palielināšanu izteikušies 19% respondentu (pērn – tikai 4%).