Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71% aptaujāto iedzīvotāju, tikmēr Latvijā – nedaudz vairāk kā puse jeb 56%, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku prognozē, ka apkures rēķini pieaugs par vairāk nekā 10% – tā norādījusi teju ceturtā daļa Latvijā un Lietuvā, attiecīgi 22% un 23% un trešā daļa (33 %) Igaunijā. Biežāk šādu viedokli pauduši iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem un tie, kuri dzīvo kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām.
Oktobrī, pazeminoties gaisa temperatūrai ārā, mājokļiem visā Latvijā pamazām sāk pieslēgt centralizēto apkuri. Pēdējās pāris sezonas siltuma rēķini sāpīgi situši pa kabatu, jo, Krievijai iebrūkot Ukrainā, strauji pieauga gāzes, elektrības un cita kurināmā cenas. Šīs apkures sezonas sākumā tarifi lielā daļā apdzīvotu vietu ir sarukuši, bet, vai tā tas turpināsies visu sezonu, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Šā gada oktobrī lielākā daļa siltumapgādes tarifu ir starp 65 un 100 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir būtiski zemāk nekā gadu iepriekš. Plašāk par tarifiem: Mājokļi kļūst siltāki, maciņi – plānāki. Vai sagaidāmi pārsteigumi šajā apkures sezonā?
Savukārt siltumenerģijas izmaksu sadārdzināšanos 5 līdz 10% robežās prognozē 22% – Latvijā, 24% – Lietuvā un 27 – Igaunijā. Tikmēr rēķinu palielināšanos līdz 5% sagaida aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju. Kopumā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71% Igaunijā, 59% Lietuvā un 56% Latvijā.
"Latvijā centralizētajā siltumapgādē galvenokārt izmanto dabasgāzi vai biomasu, un kurināmā izmaksas veido lielāko daļu tarifa. Dabasgāzes cena ietekmē 60-80% no kopējā tarifa, bet biomasa – 40-50% no kopējā tarifa. Pēdējā gada laikā abu kurināmo resursu cenas ir samazinājušās. Tāpat pēdējos mēnešos vērojama vidējās elektrības cenas samazināšanās," aptaujas datus komentē bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
"Nākotnes apkures izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām, ko ietekmē globālā ekonomika un ģeopolitiskie notikumi. Tuvo Austrumu konflikta eskalācija varētu paaugstināt naftas cenu, ko spilgti redzam arī pēdējās dienās. Rezultātā pieaugs arī dabasgāzes, kā alternatīvā energoresursa, cena. Līdz ar to iedzīvotāju bažas par apkures izmaksu pieaugumu varētu uzskatīt par pamatotām. No otras puses, šobrīd Eiropas gāzes krātuvju aizpildīšana tuvojas noslēgumam, un gāzes patēriņš saglabājas stabils, vidēji par 15-20% zemāks nekā pirms kara sākuma, līdz ar to straujam apkures izmaksu pieaugumam šosezon tomēr nav pamata," saka eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!