Siltumenerģijas cenu līmenis Latvijā joprojām ir augstāks nekā pirms energokrīzes, teikts Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja ļoti strauju energoresursu cenu pieaugumu 2022. un 2023. gadā. Dabasgāzes, kas ir svarīgākais siltumenerģijas avots Eiropā un Latvijā, cena pieauga vairākas reizes.
Šā straujā cenu pieauguma dēļ, siltumenerģijas ražotājiem pārorientējoties uz citiem enerģijas avotiem, būtiski pieauga arī citu energoresursu cenas, arī Latvijas gadījumā svarīgajai šķelda. Augstās energoresursu cenas nozīmēja arī siltumenerģijas cenu nozīmīgu kāpumu.
Kāpēc saules daudzums nav būtiski mazinājis elektrības cenas, cik lielā mērā labi laikapstākļi ietekmē elektrības cenas un ko varam gaidīt turpmāk, publikācijā Saules daudz, bet elektrības cenas nekrītas, kā gaidīts. Arī prognozes nav iepriecinošas skaidro "Delfi Bizness".
Patlaban inflācija Latvijā ir būtiski samazinājusies, galvenokārt tāpēc ka salīdzinājumā ar situāciju pirms gada samazinājušās enerģijas (arī siltumenerģijas) cenas. Tomēr siltumenerģijas cenu līmenis Latvijā joprojām ir augstāks nekā pirms energokrīzes. Šā gada 1. pusgadā vidējā siltumenerģijas cena Latvijā bija 79 eiro/MWh (bez PVN) – par 60% augstāka nekā vidēji 2017.–2019. gadā.
Plašāk par siltuma tarifu izmaiņām dažādās Latvijas vietās un prognozēm lasi publikācijā Mājokļi kļūst siltāki, maciņi – plānāki. Vai sagaidāmi pārsteigumi šajā apkures sezonā?
Lai arī siltumenerģijas cenu kāpums vidēji Latvijā bija līdzvērtīgs dabasgāzes un šķeldas cenu kāpumam, pastāv visai būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām, norāda centrālās bankas eksperti. Visstraujākais tarifu pieaugums vērojams Rīgā, bet vismazākais – Jēkabpilī.
Tas liek uzdot jautājumus, vai esošie siltumenerģijas tarifi ir pamatoti, un vai vēsturiskā saikne starp energoresursu cenām pasaules tirgos un siltumtarifiem Latvijā laika gaitā nav mainījusies, teikts apskatā.
Iemesli atšķirīgai cenu pārnesei no globālo cenu pārmaiņām uz atsevišķu pilsētu tarifiem var būt vairāki, to skaitā dažādu kurināmo izmantošana apkurei un noteikta laika nobīde no energoresursu cenu pārmaiņām līdz tarifu pārmaiņām.
To, pēc Latvijas Bankas ekspertu teiktā, labi ilustrē Rīgas piemērs, kur vēsturiskās sakarības liecina, ka izmaksu pārneses process ir noslēguma fāzē. To parāda AS "Rīgas siltums" tarifu cenu attiecība pret energoresursu cenām. Apkures tarifi strauji mazinājušies pēdējā gada laikā un atbilst vēsturiskām sakarībām starp faktiskajiem siltumenerģijas tarifiem un energoresursu cenām. Var secināt, ka, lai gan energoresursu globālās cenas ir nostabilizējušas, piemēram, AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifi nākamajai apkures sezonai vēl turpinās mazināties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
