"Balticovo" plāno 100 miljonu eiro lielas investīcijas un cer sasniegt jaunu apgrozījuma rekordu

"Mēs esam nevis soli, bet dažus soļus priekšā saviem konkurentiem," intervijā "Delfi Bizness" saka "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. Viņš uzsver, ka uzņēmuma stūrakmens ir pilns ražošanas cikls – sākot ar pašu ražotu barību vistām un produktu pārstrādi un beidzot ar loģistiku un kūtsmēslu apstrādi.

"Balticovo" arī "beidzot" attaisnojis sava nosaukuma pirmo daļu un ir pārstāvēts visās trīs Baltijas valstīs, stāstot par uzņēmuma attīstību, "Delfi Bizness" saka tā valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Līdztekus 2019. gadā pievienotajam meitasuzņēmumam Lietuvā nesen iegādāts uzņēmums arī Igaunijā, kur no pagājušās nedēļas sākta olu piegāde. Lietuvā "Balticovo" strauji min uz papēžiem tirgus līderiem un, iespējams, jau gada laikā varētu kļūt par vadošo olu ražotāju, atklāj Auškāps.

"Balticovo" vairs nav tikai olu ražotājs, pēdējos trīs gadus veikalos var atrast uzņēmuma ražoto saldējumu, savukārt no šī gada – arī olu makaronus.

"Mēs visu laiku domājām, kā paplašināt un diversificēt mūsu biznesu, lai nebūtu atkarīgi no olu tirgus cenām," stāstot par uzņēmuma jaunievedumiem, saka Mhitarjans. "Pirms desmit gadiem mēs bijām ļoti atkarīgi no tirgus cenām, jo nebija tik integrēta ražošana."

Auškāps skaidro, ka uzņēmums dažādo savu darbību vairākos veidos, lai samazinātu riskus. Pirmkārt, ģeogrāfiski, – 70% no saražotā apjoma "Balticovo" eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm. Otrkārt, uzņēmums dažādo produktu grozu.

"Lieldienas un Ziemassvētki ir periodi, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums. Mēs nevaram vistiņām pavēlēt dēt vairāk, vai ne?" retoriski jautā Auškāps. Viņš uzsver, ka vistu skaita palielināšana rada jautājumu, ko ar tām darīt vēlāk, līdz ar to uzņēmumam ir iespēja paplašināt savu produktu klāstu.

"Balticovo" ražo dažādus olu produktus – olas čaumalā, olas šķidrā veidā, saldētu olu masu, vārītas olas un pulverī pārstrādātu šķidru olu masu. Tas nodrošina ilgāku produktu derīguma termiņu, kas paver iespējas eksportam uz tālākām zemēm, piemēram, Jaunzēlandi.

Lai gan olu makaroniem ir bijis ļoti veiksmīgs sākums, tiem ātri pazūdot no veikalu plauktiem, ar jaunu pārtikas produktu attīstību "Balticovo" šobrīd nesteidzas, jo tuvākajā nākotnē uzņēmums plāno lielas investīcijas pamatdarbībā.

Olu ražotāju dienaskārtībā šobrīd arvien nozīmīgāku vietu ieņem atteikšanās no sprostos dētām olām. Auškāps atgādina, ka "Balticovo" bija viens no pirmajiem uzņēmumiem Eiropā, kas paziņoja par saviem plāniem pāriet uz pilnībā ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. Tas ir prasījis dāsnus ieguldījumus, un tuvākajos divos gados uzņēmums investēs vēl 100 miljonus eiro jaunu ārpus sprostiem turētu dējējvistu novietņu būvniecībā.

"Balticovo" plāno pilnībā atteikties no sprostos dētām olām 2027. gadā. Taču jau līdz 2025. gada Lieldienām uzņēmums plāno nodrošināt visu Baltijas tirgu ar ārpus sprostiem dētām olām – to pieprasa arī vietējās lielveikalu ķēdes. Savukārt olas, kas dētas sprostos, sūtīs uz tām valstīm Eiropā, kur nav šo prasību, kā arī ārpus Eiropas, piemēram, Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Auškāps norāda, ka bankas labprāt finansē ilgtspējas iniciatīvas. "Bankas sen vairs neskatās tikai uz tīru biznesu – ir vai nav atdeve, bet skatās, vai ir pareizie cilvēki savā vietā, kas dara pareizas, ilgtspējīgas lietas," saka Auškāps.

Līdz 2024. gada sākumam uzņēmums ieguldījis teju 20 miljonus eiro ārpus sprostiem turēto dējējvistu novietņu izveidē.

Vēl viena "Balticovo" darbības joma šobrīd ir biometāna ražošana. Investējot septiņus miljonus eiro, šogad jūlijā Iecavā atklāta biometāna rūpnīca "Bovo Gas", kurā vistu kūtsmēsli tiek pārstrādāti biometāna gāzē. Mhitarjans stāsta, ka jautājums par biometāna ražotni kļuva aktuāls, jau sākoties Covid-19 pandēmijai, jo uzņēmums patērē daudz dabasgāzes. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un gāzes cenu pieaugums bija papildu mudinājums paātrināt savas ražotnes būvniecību.

Auškāps papildina, ka "Balticovo" nolēma negaidīt Eiropas fondu atbalstu, lai nezaudētu pārmaiņu apņemšanās momentu. Šobrīd "Bovo Gas" rūpnīcas ražošanas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu enerģiju visam Bauskas novadam. "Balticovo" ļoti lepojas, ka paši var Latvijā saražot dabasgāzes analogu, kas tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Balticovo" apsver arī citus biznesa darbības veidus, taču pašlaik vēl neatklāj konkrētus plānus.

"Balticovo" izdevies divu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu līdz 123 miljoniem eiro 2023. gadā, kas to ierindoja starp 70 lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumam ir lielas ambīcijas, saka Mhitarjans. Tā kā pasaule šobrīd ir ļoti mainīga, viņš neizpauž ilgtermiņa prognozes, taču izsaka vēlmi jau nākamgad sasniegt 200 miljonu eiro apgrozījumu. "Es domāju, ka mēs nākamgad to sasniegsim, ja ne, tad aiznākamgad obligāti." Tas ierindotu 1972. gadā dibināto olu ražotāju jau starp 40 uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu.

Ja Baltijas valstis "Balticovo" uzskata par mājas tirgu, tad būtiskākais eksporta tirgus ir Centrāleiropa. Īpašs lepnums Auškāpam ir par Polijas tirgus iekarošanu, jo tur vietējie olu ražotāji saražo četras reizes vairāk olu, nekā valstī patērē. "Balticovo" olas ir divos Polijas tīklos, viens no tiem ir vadošais.

Vaicāts, kā konkurēt ar Polijas lētajām precēm, Mhitarjans saka, ka zemās cenas ir stereotips un Latvijas uzņēmējiem ir iespējas ieiet Polijas tirgū. Viņš norāda, ka "Balticovo" ir pat labākas cenas nekā vietējām poļu olām, jo uzņēmums ir apzinājis savas vājās vietas un uzlabojis efektivitāti. Arī citi Latvijas ražotāji var uzlabot savu efektivitāti, uzskata Mhitarjans.

Īsu brīdi 2015. gadā Latvijas olas bija atrodamas arī ASV veikalu plauktos, jo divos štatos plosījās putnu gripa. "Tad mēs devāmies glābt Ameriku," stāsta Auškāps. Lai maksimāli ātri nodrošinātu sertifikāciju, tika iesaistīta gan ASV vēstniecība, gan ASV štatu senatori. Taču tas bija unikāls gadījums, jo ASV tirgus ir pašpietiekams.

Stāstot par citiem tāliem eksporta tirgiem, Auškāps stāsta, ka šobrīd "Balticovo" koncentrējas uz valstīm, kur ir grūtības ar olu pašnodrošinājumu, savukārt uz tālākām valstīm sūta olu produktus ar ilgāku derīguma termiņu. "Mums ir iespēja gan olas pulvera formā, gan saldētus šķidrus olu produktus vest pat līdz Jaunzēlandei," stāsta Auškāps, piebilstot, ka viņu produkti tiek sūtīti arī uz Arābijas pussalas valstīm, Honkongu un Āfrikas valstīm.

"Balticovo" ražotnē var redzēt dažnedažāda dizaina iepakojumus, jo uzņēmums apkalpo arī privāto preču zīmju pārstāvjus. Olu ražotājs šādu iespēju piedāvā eksporta tirgos, kur tā zīmolam nav tik liela vērtība kā Baltijas valstīs, saka Auškāps. Taču arī mājas tirgos veikalu plauktos blakus uzņēmuma zīmola olām var atrast arī mazumtirgotāju privāto preču zīmolu olas, kas ražotas turpat "Balticovo".

Mhitarjans uzsver, ka "Balticovo" domā ilgtermiņā. "Mums ir projekti, kas nesīs naudu pēc pieciem, desmit gadiem, mēs investējam tādos projektos. Mēs neesam uzņēmums, kurš strādā, lai šodien gūtu peļņu." "Balticovo" gandrīz visu peļņu reinvestē uzņēmumā. Piekopt ilgtermiņa domāšanu viņš iesaka arī citiem uzņēmējiem, jo ir neiespējami gaidīt peļņu miljona apmērā nākamajā dienā.

Auškāps papildina, ka ir svarīgi domāt vairākus soļus uz priekšu un rūpēties par to, kas paliks pēc tevis un kam tas paliks. "Mēs esam atbildīgi par to, cik turīga būs valsts, vai šeit būs darbvietas, vai cilvēki šeit gribēs strādāt un arī tērēt šeit naudu," saka Auškāps, norādot, ka tās ir fundamentālas lietas, kas "Balticovo" vadības prātos ir koda līmenī.

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".