Militārās idejas pielieto biznesā. Uzņēmējs Jānis Ošlejs stāsta par pieredzi, kas gūta Zemessardzē  (3)

Jānis Ošlejs ir uzņēmējs un vadītājs. Viņa dibinātajā "Primekss" uzņēmumu grupā, kas specializējusies betona tehnoloģiju izstrādē un attīstībā ar zīmolu "PrīmX" un kuras pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, iekļaujas ap 20 uzņēmumiem, kas nu jau darbojas visā pasaulē. Lielākie tirgi ir Baltija, Skandināvija, ASV, Rietumeiropas valstis, Tuvie Austrumi un Izraēla. "Primekss" Latvijā ir arī savs betona izpētes un attīstības centrs.

Ošlejs ir arī SIA "MolPort" līdzdibinātājs. Uzņēmums sniedz medicīniskās ķīmijas informātikas pakalpojumus universitātēm, biotehnoloģiju un farmācijas uzņēmumiem, palīdzot zāļu izpētē izmantoto vielu iegādē.

Sarunā ar "Delfi Bizness" viņš norāda uz paralēlēm starp militāro dienestu un patiešām sekmīgu valsti, biznesu.

Pastāstiet par savu ceļu uz Zemessardzi!

Zemessardzei pievienojos pirms diviem gadiem. Līdzīgi kā daudzi citi, arī es uzskatu – lai nodrošinātu mieru Latvijā, ir jāveido spēcīga aizsardzība. Un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir iesaistīties Zemessardzē. Tas man bija viens liels apsvērums.

Bet bija arī otrs. "Primekss" jau kopš 2011. gada daudz strādā Izraēlā, tas mums ir viens no sekmīgākajiem tirgiem, jo tur uzņēmumi ir ļoti vērsti uz inovācijām un viegli pieņem jaunus produktus. Izraēlā dienē visi – gan vīrieši, gan sievietes, neraugoties uz savu sociālo statusu vai ieņemamo amatu. Un interesanti novērot, ka, lai gan arī pēc aktīvā dienesta beigām, esot rezervē, izraēlieši mēnesi gadā velta dienestam, šajā laikā nepildot savus tiešos darba pienākumus, viņiem tik un tā ir izdevies izveidot ļoti attīstītu valsti – gan saimnieciski, gan kulturāli.

Turklāt to pašu es redzu arī Šveicē. Un arī ASV, kur mums ir meitasuzņēmums un aktīvi strādājam, ievēroju, ka ļoti daudzi manu klientu uzņēmumu vadītāji ir dienējuši ASV bruņotajos spēkos. Vēl pirms es sāku darboties Zemessardzē, tas lika aizdomāties, vai tur nav kāda saistība.

Līdz ar to mans ceļš uz Zemessardzi, no vienas puses, bija, apzinoties, ka mieru vislabāk var nodrošināt, visiem iesaistoties valsts aizsardzībā, no otras puses – ievērojot, ka patiešām sekmīgās valstīs dienestā iesaistījies liels skaits iedzīvotāju.

Kāds bija jūsu sākotnējais redzējums par Zemessardzi, un kāds tas ir tagad, kad tajā esat darbojies jau ilgāku laiku?

Es biju pārsteigts par ekipējuma kvalitāti. Atzīšos – domāju, ka būs daudz sliktāk. Bet ekipējums ir izcils! Tie apģērbi, kas tiek izsniegti zemessargiem, ir tādi, kādus katrs pats pirktu tūrisma veikalā, lai dotos pārgājienā. Tas ir viens no apliecinājumiem tam, kāda vērība kopumā Latvijā tiek piešķirta Zemessardzei.

Vēl mani pārsteidza paši zemessargi. Pirmoreiz ienākot pa durvīm, protams, to uzreiz nesaproti – visi formās un nosmērētām sejām, bet Latvijas Zemessardzē ir ļoti daudz vadošu cilvēku – finansisti, inženieri, riska kapitālisti, uzņēmēji, arhitekti, mūziķi, aktieri, augstu pozīciju ierēdņi, ministri un valsts sekretāri. Ir daudz zinātņu doktoru, vismaz manā rotā. Šādā veidā var satikt ļoti interesantus cilvēkus, ar kuriem ir arī patīkami pavadīt kopā laiku.

Vēlos izcelt arī apmācību intensitāti. Zemessardzē pavadītās dienas ir piepildītas no rīta līdz vakaram, arī naktī, maz tiek atvēlēts laiks, lai paēstu un sagatavotos. Var iemācīties to paveikt ļoti ātri. Atnākot mājās, protams, esmu noguris. Tā ir ļoti dažāda pieredze.

Zemessardzē iepazītie cilvēki droši vien krietni paplašina kontaktu loku, tai skaitā biznesā.

Tieši tā. Un to es redzu arī Izraēlā. Mūsu pārstāvji bieži piemin kontaktus – ar ko kopā dienēts. Tas rada uzticību, un pēc tam ir viegli veidot attiecības un biznesu. To pašu es redzu arī Šveicē, kur daudz biznesa tiek veidots tieši uz šī pamata. Kontakti pilnīgi noteikti ir viens no pozitīvajiem aspektiem.

Cik daudz jūsu bataljona biedru ir pievienojušies Zemessardzei tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Protams, daudzi ir dienējuši arī pirms tam. Bet es domāju, ka pēc kara Ukrainā cilvēki skaidri saredz, ka vislabākais veids, kā nodrošināt mieru, ir pievienoties Zemessardzei. Un tā, man šķiet, ir arī katra Latvijas iedzīvotāja atbildība.

Ir arī kas tāds, kas, jūsuprāt, Zemessardzē būtu uzlabojams?

Zemessardzē ir jāapgūst daudz prasmju – pirmās palīdzības sniegšana, karavīru saziņas alfabēts, ieroča sastāvdaļas, dronu vadība, taktiskie paņēmieni un citas. Kā jau minēju, apmācības notiek intensīvi, nedēļas nogalē apgūstot daudz jaunu konceptu. Tomēr mana pieredze sasaucas ar 19. gadsimta beigu vācu psihologa Hermaņa Ebinghausa (Hermann Ebbinghaus) pētījumiem – jau dažas nedēļas pēc īsām, intensīvām, vienreizējām kādas apgūstamās vielas mācībām skaidrā atmiņā paliek vien ap 20 procentiem. Ebinghauss un citi zinātnieki vēlāk pierādīja, ka apgūto var vairākkārt labāk atcerēties, ja viela pēc tam tiek atkārtota ar mikromācīšanās pieeju. Ik pēc laika pārlasot pavisam nelielus apgūtās vielas gabaliņus un uzreiz uzdodot jautājumus par tiem, pieaugušo spējas labi atcerēties mācībās apgūto trīskāršojas.

Arī Zemessardzē lieti noderētu papildināt intensīvās nedēļas nogales apmācības ar mikromācīšanos pēc tām. Vislabākā metode būtu lietotne mobilajā telefonā, kas atgādinātu mācīto un uzdotu izpildīt īsu testu, tā ik pēc dažām dienām, neprasot daudz zemessarga laika, nostiprinot un testējot zināšanas.

Ko jums pašam nozīmē Zemessardzes vadmotīvs "Mana Latvija. Mana atbildība"?

Manā dzimtā ir bijuši trīs cilvēki, kas piedalījušies Latvijas atbrīvošanas kaujās un par to saņēmuši Lāčplēša ordeni. Toreiz viņi nodrošināja, ka mēs izveidojām savu Latviju, cīnījās par to, un tagad šāds brīdis ir mūsu paaudzei. Un arī man ir jāpieņem lēmums – vai es turpinu to, ko viņi savulaik iesāka, vai bēgu. Es izvēlos palikt kopā ar viņiem un turpināt. Tā man ir dziļi personiska lieta.