Šajās nedēļās Latviju apmeklē starptautiskie eksperti naudas atmazgāšanas jautājumos, lai izvērtētu pēdējo gadu progresu. Īsi pirms vizītes Tieslietu ministrija iesniedza specifiskus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie ļautu Latvijai nesaņemt mīnusu vienā no rādītājiem, ziņo LTV raidījums "de facto". Tādēļ izmaiņas sākotnēji centās steidzināt, lai gan darbs pie tām noticis jau gadiem. Tomēr uzņēmēju un juristu iebildumu dēļ tempu nācās piebremzēt.
Satraukumu pirms divām nedēļām uzšķīla Saeimā nonākušas likuma izmaiņas, kas potenciāli skartu ikvienu kriminālizmeklēšanā ierautu uzņēmēju. Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi paredz, ka uz izmeklēšanas laiku arestētas kompāniju kapitāldaļas un akcijas ar tiesneša piekrišanu varētu nodot pārvaldīšanā valsts iestādei. Pārvaldnieks iegūtu gandrīz visas īpašnieka tiesības un pienākumus.
Pamatideja ir, ka pārvaldniekam būtu jāparūpējas, lai izmeklēšanas laikā manta netiktu izsaimniekota, jo praksē tas ir novērots, bet uzņēmēji saskata riskus sava īpašuma pazaudēšanai.
Viņus sadzirdējusi vismaz daļa deputātu. "Administrators var ielikt citus pārstāvjus, kas vadīs uzņēmumu. Viņš var atlaist vienus, otrus. Un beigās tad, kad tiesa saka, viss ir kārtībā, izrādās, ka ir noticis reiderisms. Uzņēmums ir pārņemts," no tribīnes biedēja deputāts Ainārs Šlesers (LPV).
Izmaiņu kritizētāji nedaudz pabiezināja krāsas, bet grozījumu virzītāji tam deva labu pamatu, jo ministrija mudināja Saeimu nobalsot pāris nedēļās, bez izvērstas diskusijas, norādīja raidījumā. Iemeslu steigai neviens īpaši neslēpa – šajās nedēļās Latviju apmeklē Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārstāvji. Grozījumu pieņemšana ļautu uzlabot Latvijas novērtējumu vienā no rādītājiem.
"Ja regulējums būs spēkā uz 15. novembri, kas pēc "Moneyval" noteikumiem ir pēdējā vizītes diena, viņi šo ņems vērā, un vismaz daļā par normatīvo regulējumu mums nebūs šī mīnusa," deputātiem Juridiskās komisijas sēdē skaidrojusi ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.
Tieslietu ministrijā neuzskata, ka jautājums būtu īpaši steidzināts, jo speciālistu aprindās par to ir diskutēts pāris gadus. "Mēs meklējām finansējumu šīs funkcijas nodrošināšanai. Tas aizņēma ilgu laiku," paudusi ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).
Uzņēmēju un advokātu organizācijas atzinušas, ka mērķis kopumā ir atbalstāms, bet ministrijas piedāvātajā variantā saskatīja Satversmes pārkāpumu un salīdzināja to ar īpašuma pagaidu konfiskāciju.
Vienā no Saeimas apakškomisijas sēdēm zivrūpnieks un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite paziņoja, ka viņam šis jautājums ir svarīgāks pat par nodokļu sistēmu. Viņš atgādināja bēdīgo pieredzi ar maksātnespējas administratoriem, kad nebija skaidru spēles noteikumu.
"Tas ir viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc mēs ļoti lielu uzmanību liksim uz šī likumprojekta faktisko un detalizēto izstrādi, lai nepieļautu otrreiz tādu pašu sistēmu. Tikai šoreiz vairs nevajadzēs uzņēmumam būt maksātnespējīgam vai finanšu grūtībās, bet pietiks ar kāda, iespējams, koruptīva policista ierosinātu lietu," paudis Bite.
Tieslietu ministrija Saeimā aizstāvēja savu piedāvājumu. Sauca par sabalansētu, ar zemu intervenci, lai pēc iespējas mazāk iejauktos uzņēmumu ikdienas darbā. Advokāti uzskatīja citādāk. Arī Saeimas juristiem bija atsevišķi iebildumi. Tādēļ Juridiskā komisija vienojās jautājumu nesasteigt un atgriezties pie tā pēc divām nedēļām.
"Mēs negribam no vienas sliktas situācijas pieļaut, ka būs drusciņ labāk, bet joprojām slikti. Tāpēc mēs gribam startēt ar tādu likumprojektu, kas neizraisa tādu pamatotu kritiku," jautājuma atlikšanu komentējis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Advokāti likuši galdā savu variantu, kurā nerunā par valsts īstenotu arestētu uzņēmumu pārvaldīšanu, bet gan par uzraudzību, kuru drīkstētu piemērot tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas par aktīvu vērtības būtisku samazināšanu. "Padomes ieskatā, nav nepieciešams pārvaldniekam nodot visas no akcijām vai kapitāldaļām izrietošās tiesības. Pietiktu ar tiesībām būt klāt lēmumu pieņemšanā, tiesībām saņemt informāciju un veto tiesībām būtisku jautājumu izlemšanā," uzskata advokātu pārstāvis Rozenbergs.
Ministrijā pagaidām vēl patur pie sevis, kāds varētu izskatīties gala variants, bet gatavi atrast kompromisu, lai izslēgtu jebkādas šaubas.
Skaidrs, ka grozījumus par arestētu akciju pārvaldīšanu nepaspēs pieņemt tik ātri, lai iedotu līdzi "Moneyval" ekspertiem pirms aizbraukšanas, kā to vēlējās Tieslietu ministrija. Tas nozīmē, ka starptautisku novērtējumu par šo punktu Latvijai var nākties gaidīt vēl daudzus gadus, secina "de facto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
