Schwenk
Foto: Publicitātes foto

Nākamo piecu gadu laikā "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijai Brocēnos, informē uzņēmumā.

Vairāku gadu gaitā veiktā apjomīgā priekšizpēte noslēgusies ar pirmo oglekļa uztveršanas pilotprojektu Latvijā. "Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas – samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025. gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni 2 tonnas CO2 dienā.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030. gada, uztverot aptuveni 800 tūkstošus tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

"Cements ir būvniecības un būvmateriālu ražošanas vērtību ķēdes pamatā. Vienlaikus – rada aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, kas ir liels īpatsvars. Mēs apzināmies savu ietekmi un atbildību gan nozares, gan klimata pārmaiņu ziņā, tāpēc pāreja uz zaļo ražošanu ir mūsu absolūta prioritāte. Redzam, ka tas ir vienīgais iespējamais veids darbībai nākotnē, priekšnoteikums mūsu un mūsu klientu konkurētspējai Latvijā un eksporta tirgos," saka "Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropa izpilddirektors Reinholds Šneiders.

"Schwenk Latvija" ir pirmais industriālais ražotājs Latvijā, kas sāk oglekļa uztveršanas tehnoloģiju un iekārtu testēšanu. Darbs pie Brocēnu cementa rūpnīcas dekarbonizācijas rit jau no 2020. gada – dažādu starptautisku ekspertu vadībā ir veikta priekšizpēte un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājums. Par piemērotāko atzīta karstā kālija karbonāta tehnoloģija.

"Tas, ko piedzīvojam ir vērienīgākās pārmaiņas ne tikai cementa, bet visā ražošanas sektorā kopš industriālās revolūcijas. Ir skaidrs, ka tāda mēroga transformācija nevar notikt izolēti, viena uzņēmuma ietvaros," uzsver Šneiders.

"Oglekļa uztveršanas attīstība rada pilnīgi jaunu nozari un vērtību ķēdi, jaunu līmeni aprites ekonomikā – ogleklis no atmosfērai kaitējoša atlikumprodukta kļūst par izejmateriālu – resursu, ko var izmantot citu produktu ražošanai vai noglabāt drošā veidā. Līdz tam ejams tāls ceļš un daudz jāstrādā gan pie likumdošanas ietvara, gan tehnoloģiskās, gan piegāžu ķēžu attīstības. Tāpēc kritiski būtiska ir saistītās infrastruktūras izveide rūpnīcās uztvertā oglekļa transportēšanai un uzglabāšanai. Esam liecinieki tam, kā valstis mūsu reģionā, jo īpaši Ziemeļeiropā, oglekļa vērtību ķēdi saredz kā ekonomiskās attīstības potenciālu valstu konkurētspējas stiprināšanai. Attīstot uzglabāšanu savu teritoriju ģeoloģiskajās struktūrās tās iegūst spēcīgu konkurences priekšrocību zaļās ekonomikas attīstībai," viņš saka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!