Latvija pirmo reizi apsteigusi Igauniju Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas pieteikumu skaita ziņā, informē konkursa rīkotāji.
Šogad Latvijas uzņēmumi, zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi, organizācijas un ilgtspējas vēstneši veido vislielāko daļu jeb 42% no visiem pieteikumiem. Tiem seko Lietuva ar 30%, bet iepriekšējā gada līderi igauņi šoreiz ierindojušies trešajā vietā ar 28%. Pēc divām atlases kārtām fināla vērtēšanai izvirzīti 188 pieteikumi, kas sacentīsies par atzinību ilgtspējas jomā Baltijā.
Visvairāk pieteikumu šogad saņemts sociālo iniciatīvu kategorijā (14%), kas ar ilgtspējīgu risinājumu palīdzību pievēršas sabiedrībā aktuālu izaicinājumu risināšanai, kā arī sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanai. Tālāk seko aprites ekonomikas kategorija (12%), kur vairums iesniegto projektu vērsti uz rūpniecisko blakusproduktu un atkritumu pārstrādi augstvērtīgos resursos. Iegūtos resursus iespējams izmantot būvniecībā, ražošanā un patēriņa preču sektorā, samazinot CO2 emisijas un palīdzot sasniegt ES aprites ekonomikas mērķus, proti, līdz 2030. gadam samazināt atkritumu apjomu par 50%.
Savukārt klimata inovāciju (12%) kategorijā iesniegtās iniciatīvas galvenokārt vērstas uz saules enerģijas efektivitātes paaugstināšanu, īpaši pievēršoties fosilā kurināmā aizstāšanai ar atjaunīgiem resursiem.
Dalībnieku aktivitāte liecina, ka Baltijā kopumā vērojams inovāciju pieaugums, tomēr zemais pieteikumu skaits pilsētvides attīstības kategorijā (tikai 4,6% no visiem pieteikumiem) norāda uz ilgtspējīgu pilsētvides investīciju trūkumu reģionā. Globālā mērogā tikai aptuveni 15% no pilsētvides infrastruktūras projektiem atbilst ilgtspējas standartiem, kas liecina – šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei, un lielāks ieguldījums jāsniedz gan uzņēmējiem, gan lēmumpieņēmējiem.
"Balvai iesniegtie dalībnieku pieteikumi cieši saskan ar Eiropas Savienības un globālajiem centieniem klimata jomā un apliecina spēcīgu apņemšanos samazināt CO2 emisijas līdz pat 70%. Lai pilnvērtīgi īstenotu šo risinājumu ietekmi un stiprinātu mūsu reģiona konkurētspēju, ir būtiski tos ieviest dažādās nozarēs arvien plašākā mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību Baltijas reģionā un ārpus tā," norāda Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas organizators Kristaps Cīrulis.
Šogad Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas žūrijas komandu veidoja rekordliels dalībnieku skaits – savu redzējumu sniedza 84 Baltijas un Eiropas eksperti no dažādām nozarēm, nodrošinot daudzveidīgu un rūpīgu pieteikumu ekspertīzi. Veicot izvērtējumu, žūrija ņēma vērā vairākus būtiskus kritērijus, tostarp inovāciju potenciālu, mērogojamību, ietekmi uz vidi un sabiedrību, kā arī risinājumu atbilstību Baltijas reģiona ilgtspējas mērķiem, tādējādi identificējot risinājumus ar vislielāko ietekmi un potenciālu.
"Mums ir patiess prieks, ka EY jau trešo gadu ir Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas stratēģiskais partneris metodoloģijas jomā un mums ir iespēja sniegt savu pienesumu, nodrošinot taisnīgus, visaptverošus un uz datiem balstītus novērtējumus. Šāda pieeja palīdz veicināt ilgtspējīgu iniciatīvu attīstību Baltijā, apzinot un apbalvojot nozari un reģionu pārveidojošus risinājumus. Kaut gan Baltija ir salīdzinoši neliels reģions, mēs esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmību, kas nepieciešama, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses. Daloties ar labajiem piemēriem un veiksmes stāstiem, mēs varam iedvesmot arī citus piedalīties un veicināt pozitīvas pārmaiņas," norāda EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu vadītājs Jānis Kauliņš.
Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 26. novembrī kinoteātrī "Splendid Palace", savukārt 27. novembrī reģiona ilgtspējas līderi tiksies Baltijas Ilgtspējas forumā.
Tā ietvaros norisināsies arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Food" biznesa atbalsta programmas "Empowering Women in Agrifood" (EWA) noslēguma pasākums. Tajā desmit uzņēmīgas sievietes no Latvijas prezentēs EWA programmas ietvaros attīstītās ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nozares biznesa idejas. Šogad Latvijā programmu īsteno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs.