Latgales veiksmes stāsts: No padomju mantojuma līdz optiskās šķiedras ražošanas līderim Eiropā

Optiskā šķiedra ir plāna, caurspīdīga stikla vai plastmasas stiegra, kas tiek izmantota gaismas signālu pārraidīšanai. Optiskās šķiedras un tās izstrādājumus galvenokārt izmanto telekomunikācijā, kā arī medicīnā un rūpniecībā.

Ierodoties "Light Guide Optics International", viss čum un mudž. Būvnieki steidz pabeigt vienu no ēkām, savukārt tālāk teritorijā redzami gruveši – tur vēl pirms nedēļas slējās ēka, kuras vietā taps jauns, moderns šķiedrvilkšanas cehs. Uzņēmums rūpējas ne tikai par ražošanas paplašināšanu, bet arī par sava vizuālā tēla veidošanu, ko apliecina šogad saņemtās arhitektūras un dizaina balvas. Optiskās šķiedras ražošana nav iedomājama bez tīrām telpām, taču, kā uzsver Pfafrods, interjers ir akcents, lai darbinieki savā darbavietā justos labi un būtu lepni, ka strādā "Light Guide Optics International".

"Light Guide Optics International" ražo optiskās šķiedras izstrādājumus dažādam pielietojumam. Lielākoties uzņēmuma ražotie produkti ir saistīti ar medicīnas lāzeriekārtām, bet tas izstrādā arī industriālus produktus spektroskopijas, lāzeru, analītiskajai un zinātniskajai aparatūrai, stāsta Pfafrods.

Uzņēmuma galvenie klienti ir augsto tehnoloģiju uzņēmumi attīstītajās valstīs – Eiropas Savienībā, ASV, Kanādā, Izraēlā un Āzijā. Pārdošanu nodrošina filiāles Šanhajā, Vācijā un Kalifornijā.

Optiskās šķiedras ražošanas pirmsākumi Līvānos meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad PSRS Valsts zinātnes un tehnikas komiteja Līvānu stikla fabrikas paspārnē nolēma veidot eksperimentālu optiskās šķiedras cehu. Pfafrods bija viens no šīs nozares aizsācējiem. Viņš stāsta, ka, sabrūkot Padomju Savienībai, saglābt šo nozari palīdzēja pārliecība, ka tiek radīts kaut kas jauns un ka šiem produktiem ir nākotne.

Pēdējos dažos gados uzņēmums strauji audzis, dubultojot savu apgrozījumu. Pfafrods to skaidro ar pandēmiju un piegādes ķēžu problēmām. "Daudzi klienti baidījās, ka var palikt bez mūsu izstrādājumiem. Varētu teikt, ka izmisīgi centās palielināt savus iepirkumus," stāsta uzņēmējs, atzīstot, ka ražošanas apjoma palielināšana bija ļoti sarežģīta. Šobrīd pieprasījums kļuvis vienmērīgāks, stabilāks, saka Pfafrods, tāpēc pagājušajā gadā apgrozījuma pieaugums bija ļoti niecīgs.

Vienlaikus uzņēmumam ir iespaidīga tīrās peļņas marža – vidēji 35%. Pfafrods pieļauj, ka viņa vadītais "Light Guide Optics International" varētu būt visrentablākais starp lielajiem ražošanas uzņēmumiem. Atslēgas faktors tam ir produkta ar augstu pievienoto vērtību ražošana, kas ļauj to tirgū pārdot par atbilstošu cenu.

Peļņu uzņēmums reinvestē attīstībā. Nākamo piecu gadu laikā kopējās investīcijas no pašu līdzekļiem plānotas ap 100 miljoniem eiro, kas, iespējams, ļaus sasniegt arī apgrozījuma mērķi – 100 miljonus eiro.

"Light Guide Optics International" izaugsme pēdējos gados nav palikusi nepamanīta. Tas jau kopš 2018. gada iekļauts investīciju bankas "Prudentia" un " Nasdaq Riga" fondu biržas veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101, šogad tajā pavirzoties augšup uz 25. vietu. Skatoties starp privātiem, vietējiem uzņēmējiem piederošiem uzņēmumiem, "Light Guide Optics International" ir septītais lielākais pēc uzņēmuma vērtības.

"Ja uzņēmums spēs kāpināt pārdošanu, ir pilnīgi iespējams, ka pēc pieciem gadiem tā vērtība pietuvosies viena miljarda eiro vērtībai," prognozē "Prudentia" vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

● Vairāk par Latvijas veiksmīgākajiem ražojošajiem uzņēmumiem lasiet rakstā: Kārlis Krastiņš: Kuri Latvijas ražojošie uzņēmumi piecu gadu laikā varētu kļūt par vienradžiem?

Ievērojamu pienesumu uzņēmumam darba ražīguma un efektivitātes kāpināšanā devusi 2013. gadā izveidotā pētniecības un attīstības nodaļa. Tā izveidota, jo iepriekš augsti kvalificēti speciālisti, kuri strādāja, piemēram, pie ražošanas pasūtījumu izpildes, jaunu produktu izstrādi veica kā papildu uzdevumu. Pfafrods pieļauj, ka tādēļ iepriekš jaunu produktu radīšanai netika pievērsta pietiekama uzmanība. "Līdz ar to dažas varbūt ļoti labas idejas tā arī palika nerealizētas," atzīst uzņēmuma vadītājs.

Šobrīd "Light Guide Optics International" ir 13 darbinieki, kas nodarbojas tikai ar pētniecību un attīstību, lai gan arī darbinieki, kas iesaistīti citos ražošanas procesos, daļēji piedalās produktu radīšanā un tehnoloģiju uzlabošanā, norāda Pfafrods. Tie ir Latvijas speciālisti.

"Pamatā mums izdevusies ļoti sekmīga paaudžu maiņa. Mana gadagājuma cilvēku ļoti maz palicis. Ir nākuši ļoti daudzi jauni, talantīgi cilvēki, kuri ir kļuvuši par superaugstas klases speciālistiem, ar kuriem rēķinās visā pasaulē," stāsta uzņēmējs.

Speciālistu motivācija strādāt Līvānos balstīta vairākos faktoros. "Mēs viņiem piedāvājam daudz interesantāku darbu nekā kādā pētniecības institūcijā," norāda Pfafrods. Viņš skaidro, ka šo cilvēku darbs beidzas nevis ar kādu publikāciju, bet gan unikālu produktu. Tas ļauj cilvēkam gūt gandarījumu un stimulē viņu strādāt.

Kas vēl mudina jaunos speciālistus doties strādāt uz Līvāniem? Konkurētspējīgs atalgojums. Vidējā bruto alga "Light Guide Optics Internationa" ir 3500 eiro, turklāt darbinieku, kas darbojas pie jaunu produktu izstrādes, atalgojums ir daudzreiz lielāks, atklāj Pfafrods.

Oktobrī Līvānos un arī "Light Guide Optics International" viesojās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vaicāts, vai šādas valstsvīru vizītes uzņēmumam bez atzinības vēl ko sniedz, Pfafrods saka, ka maz.

"Mēs sniedzam ieskatu, ka kaut ko varam mūsu valstī izdarīt, prezidentam rodas pārliecība, ka nav nemaz tik bezcerīgi viss," saka uzņēmējs. Viņš arī cer, ka valsts vadītāji, pieņemot kādus lēmumus, ieklausās uzņēmēju teiktajā par to, ko vajadzētu uzlabot.

Daudzi uzņēmēji pēdējos gados norādījuši, ka viena no akūtākajām problēmām, kas būtu Latvijā jāuzlabo, ir izglītības sistēma. Tas ir arī viens no Pfafroda ieteikumiem. "Es ļoti nožēloju to, ka savā laikā Ķīlim [bijušajam Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim – red.] neļāva visas tās reformas ieviest, ko viņš bija plānojis," atklāj uzņēmējs. Viņaprāt, tas tolaik neizdevās, jo Latvija ir neliela valsts, kur visi viens otru pazīst: "Nu kā es kaut ko kādam nogriezīšu nost?"

Kā galveno problēmu izglītības sistēmā viņš iezīmē saiknes trūkumu starp izglītību un darba tirgu. "Mums pieražo tik daudz bakalaura, maģistra nevajadzīgās lietās, un pēc tam, kad cilvēki pabeidz šīs augstskolas, viņi nezina, kur iet strādāt un ko darīt," saka Pfafrods.

Viņš skaidro, ka inženieri ir, taču trūkst vidējā personāla, kas varētu strādāt ar mašīnām. Cilvēku ar humanitāro izglītību uzņēmumā var apmācīt, bet tas prasa laiku un sagādā grūtības. Ir koledžas, kas piedāvā profesionālo izglītību labā līmenī, taču tādu ir maz. Pfafrods norāda, ka lielākā daļa koledžu ir bijušie padomju tehnikumi un mācību apstākļi tajās bieži vien nav pietiekami labi.

Vaicāts, vai uzņēmums vēlas atstāt kaut ko mantojumā kopienai vai Latvijai, Pfafrods norāda, ka tas jau ir izdarīts, atkārtodams intervijas sākumā minēto, ka Līvāni ir Eiropas optiskās šķiedras galvaspilsēta: "Vai tas nav mantojums? Es domāju, ka ir."

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".