Kas jāzina par nesen pieņemto ES Mākslīgā intelekta aktu?

Pirms spēkā stājās MI akts, Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma MI konvenciju, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. MI konvenciju ES plāno īstenot caur jau pieminēto MI aktu. Ko MI akts paredz un kas ir svarīgākais, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam, pastāsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Digitālās politikas departamenta direktora vietniece, Digitālās politikas pārvaldības nodaļas vadītāja Laura Gintere un VARAM Digitālās politikas pārvaldības nodaļas vecākais konsultants Arturs Arnis Polikarpovs.

Darbs pie MI akta ir ildzis vairākus gadus, tā izstrādē piedalījušies pārstāvji no visām ES valstīm, tostarp Latvijas. Tas nav mazsvarīgi, jo parāda, ka Latvija sadarbojas ar ES, lai pieņemtos regulējumus īstenotu nacionāli, ar VARAM palīdzību. Kā norāda Arturs Arnis Polikarpovs, kurš arī piedalījies MI akta izstrādē, tāpat kā nepieciešami ceļu satiksmes noteikumi, vajadzīgi arī MI izstrādes un lietošanas noteikumi, lai nesāktos haoss, izstrādātājam būtu atbildība par savu produktu, bet MI lietotājs būtu pasargāts. "Akta mērķis tā tvērumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamattiesības, tostarp demokrātijas un tiesiskuma, un vides aizsardzības līmeni," uzsver Polikarpovs.

Dzinulis izstrādāt un ieviest MI aktu ES bija pastāvošie riski – dezinformācija, apdraudējums demokrātiskajiem procesiem, dziļviltojumu izplatīšanās sociālajos tīklos. Tas var radīt kaitējumu sabiedrības interesēm un pamattiesībām, ko aizsargā ES tiesību akti. Turklāt kaitējuma formas var būt gan materiālas, gan nemateriālas, tostarp fizisks kaitējums, psiholoģisks, sabiedrisks vai ekonomisks. Tagad potenciāli manipulatīvai MI izmantošanai ir rasts ietvars MI akta formā. Tā kā pilnais regulējumu dokuments ir sarežģīts, nākotnē VARAM cer sagatavot "špikeri" pēc EK vadlīnijām, lai MI sistēmu ražotāji un lietotāji ar ikdienas gadījumu piemēriem saprastu, kas ir un nav atļauts MI.

MI akta galvenie mērķi:

MI akta ietvaros noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām, kas nozīmē – izstrādātājiem un pārvaldītājiem pirms ieviešanas jāizvērtē, vai MI sistēma nepārkāpj kādu no regulējumiem. MI akts paredz, ka aizliegtas manipulatīvas, ievainojamību ekspluatējošas un biometrisko kategorizāciju īstenojošas MI sistēmas. Piemēram, MI sistēma nedrīkst būt tāda, kas fiksē personas emocijas darbavietā vai izglītības iestādē, lai noteiktu personas noskaņojumu.

Viena no praktiskajām lietām, kuru MI akts jau paredz un kuru varam redzēt ikdienā, – pie satura (attēliem, teksta, video), kas izveidots ar MI palīdzību, ja to publicē, piemēram, sociālajos tīklos, jābūt skaidrai norādei. MI sistēmu uzturētājiem arī jānodrošina pārredzamība, piemēram, ja audio saturs ģenerēts ar MI sistēmu, pārbaudot faila formātu, jābūt iespējai atklāt, ka tas ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.

MI akts būtībā paredzēts, lai veicinātu inovācijas, kas ir drošas gala lietotājam. Tas nozīmē, ka informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, kuri pastāvīgi strādā pie dažādu MI sistēmu izstrādes, jau šobrīd aktuāli ir pārzināt MI akta regulējumus. Taču, ja uzņēmums vēlas tikai pavingrināties, izstrādāto MI izmantot savām vajadzībām un nenodot pieejamu produkcijā, ideju var īstenot, kā grib, kā tas ir jaunuzņēmumu vidē. "Ja jaunuzņēmuma mērķis ir pēc tam radīto MI sistēmu piedāvāt saražotās produkcijas vidē, tas jau ir produkts un uz to attiecas MI akts," norāda Laura Gintere. Lai uzņēmējiem būtu vieglāk, nākotnē VARAM ir padomā izveidot ceļa karti, lai jebkurš, kuram ir interese veidot MI rīku, saprastu, kas ir jāizdara, lai tas būtu atbilstošs regulai.

"Lielie uzņēmumi, arī Latvijas, kas ražo produktus IT sfērā, jau ievēro noteiktas prasības, kas ir definētas IT sistēmu izstrādē. Ievēro kvalitātes vadības sistēmu, kiberdrošību un nodrošina atbilstošu dokumentāciju," skaidro Arturs Arnis Polikarpovs. Izdarot savu mājasdarbu un izstrādājot MI sistēmu pēc noteiktajiem regulējumiem, konkrētā produkta pārvaldītājs būs nodrošinājies, ka nākotnē nesaskarsies ar pārkāpumiem.

MI akts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes izveido vismaz vienu MI "regulatīvo smilškasti" valsts līmenī, kura sāk darboties līdz 2026. gada 2. augustam. Tas nozīmē, ka MI sistēmu nodrošinātājiem ir iespēja izstrādāt inovatīvu MI sistēmu un to testēt, vai tā ir atbilstoša MI aktam. VARAM pārstāvji cer, ka testi regulatīvajā smilškastē palīdzēs operatīvāk saprast, vai augsta riska un vispārīga lietojuma MI modeļi pēc luksofora principa ir atbilstoši ne tikai MI aktam, bet arī nodošanai produkcijā.

MI akts šobrīd ir noteicis, kā turpmāk strādāt ar MI un kā jābūt, taču par to, kā tas darbojas praksē, varēs spriest pēc pāris gadiem, kad būs iegūta pieredze. VARAM šobrīd turpina strādāt ar uzraugošajām iestādēm, kur katrai būs sava loma MI akta prasību ieviešanā. Tā ieviešana prasīs laiku, kā arī jāgatavojas izaicinājumiem.

Vai tas nozīmē, ka MI akts jāizlasa katram Latvijas iedzīvotājam? VARAM pārstāvji saka – nē, tomēr vienmēr aicina smelties zināšanas par jaunām tehnoloģijām. Būtiskākas ir digitālās prasmes un spēja pielietot dažādus rīkus, tostarp MI, atbildīgi. MI akts plašāk attiecas uz tiem, kas profesionāli ražo IT tehnoloģijas. Vairāk par MI aktu var uzzināt VARAM mājaslapā šeit.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls turpinās sekot jaunākajām tendencēm un informēt uzņēmumus par svarīgākajiem jaunumiem.