Sarunās ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru notiek virzība uz akcionāru līguma noslēgšanu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Vienlaikus ministrs arī izteica cerību, ka akcionāru līgums tiks noslēgts vēl šogad.
"Sarunas ir iegājušas ļoti dinamiskā fāzē," sacīja Briškens, piebilstot, ka notiek virzība uz akcionāru līguma noslēgšanu.
Tāpat Briškens atzīmēja, ka šogad vairāku iemeslu dēļ neizdevās īstenot "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), tostarp arī aviācijas nozarē un ekonomikā kopumā situācija nebija pozitīva.
Lai arī dāņu investors Lars Tūsens, kurš 2017. gadā kļuva par "airBaltic" akcionāru, uzskata, ka Latvijas nacionālā aviosabiedrība ir atradusi labu biznesa modeli un pieprasījums pēc tās pakalpojumiem tuvākajos gados tikai augs, viņš ekskluzīvā intervijā "Delfi Bizness" saka, ka kādreiz, pēc kompānijas debijas biržā, tomēr atbrīvosies no savām akcijām. Plašāk: "Esmu mazliet iemīlējies "airBaltic"." Lars Tūsens paredz savu daļu pārdošanu
"Atbildība par kapitāla piesaisti gulstās uz ["airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju] Martinu Gausu un [ "airBaltic" padomes priekšsēdētāju] Klāvu Vasku. Līdz ar to, pilnīgi noteikti, mēs šo atbildību prasīsim," teica Briškens, piebilstot, ka sagaida kompānijas valdes un padomes darba izvērtējumu.
Jau ziņots, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" šogad septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.
Pērn Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valde algā kopā saņēmusi 1,482 miljonus eiro – par 814 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Joprojām lielākais atalgojums bijis "airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam. Plašāk: Saņēmuši mazāk. Cik pērn nopelnījis "airBaltic" vadītājs Martins Gauss un pārējie valdes locekļi
Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022. gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
