Latvija Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" fondā nav ieskaitījusi naudu, tamdēļ nu darbiniekiem alga tiekot maksāta no Lietuvas un Igaunijas līdzekļiem. Šādu faktu TV24 raidījumā "Kārtības rullis" atklājusi "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškeviča.
"Latvija "RB Rail" kopuzņēmumam šobrīd nav ieskaitījusi finansējumu, mēs darbiniekiem algas maksājam no Lietuvas, Igaunijas un Eiropas finansējuma. Un patiesībā ir ļoti smagi, jo, ja mēs šogad nesaņemsim finansējumu, mums būs jāsāk atlaist darbinieki. Bet patiesībā visi "RB Rail" darbinieki strādā uz visām trim Baltijas valstīm. Mums ir ārvalstu eksperti, kuri mums būtu no janvāra jāatlaiž, bet tad cietīs arī Igaunija un Lietuva,” raidījumā atzina Gruškeviča.
Uz jautājumu, ko viņa var mainīt, esot savā amatā, Gruškevica komentējusi: "Man patiesībā tas šķiet prātam neaptverami, jo tas ir starp trijām valstīm noslēgts līgums, kuru mēs zinājām n-tos gadus uz priekšu – cik Latvijai būs jāieskaita šis finansējums. Es esmu rakstījusi n-tās vēstules Satiksmes ministrijai ar lūgumu, brīdinājumu ieskaitīt," viņa ieskicējusi skumjo ainu.
Sašutis par dzirdēto bija Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš raidījuma viešņas teikto papildina: "Tas ir krimināli! Mēs sāksim izskatīt budžetu, bet, apzinoties šo caurumu, savas saistības, taču nedrīkst veidot budžetu, nenosedzot šīs lietas! Bet mēs izliekamies, ka to nav, neeksistē..."
Arī Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) atzina, ka nav zinājis šādu faktu un neslēpa izbrīnu: "Nu tas ir... Kā var ar premjeriem tikšanās laikā runāt par "Rail Baltica" un skatīties kolēģiem acīs, ja nevari savu apsolījumu izdarīt? Es nezinu, man godīgi sakot... Ja mēs esam tik tālu... Ja taupām?"
Noslēdzot diskusiju TV24 raidījumā, Gruškeviča atzina: "Ja man būtu jāaizstāv valdība, tad es teiktu, ka droši vien tas scenārijs, ko premjere šobrīd virza, ir: no sākuma pieņemam lēmumu par pirmo kārtu un tad sākam risināt pārējos jautājumus. Piemēram, par finansējumu gan kopuzņēmumam, gan nacionālajām aktivitātēm. Es pieļauju..."
Jau ziņots, ka Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" šogad atalgojumam tērē ap 17 miljoniem eiro, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija. Raidījuma veidotāji atzīmē, ka kopš 2017. gada, kad notika "Rail Baltica" izmaksu aprēķins, "RB Rail" personāla izmaksas pieaugušas vairāk nekā astoņas reizes, savukārt šogad pieaugums ir samazināts.
"Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā "RB Rail" vēstule Ministru prezidentei liecina, ka šā gada septembrī piecu "RB Rail" valdes locekļu atalgojums bijis robežās no nedaudz vairāk par 10 000 līdz nepilniem 27 000 eiro – programmu vadības un tehniskajam direktoriem attiecīgi 26 865 eiro un 21 865 eiro, bet pārējiem trim valdes locekļiem no 10 131 līdz 10 404,84 eiro.
2023. gada kompānijas finanšu pārskats liecina, ka pērn "RB Rail" personāla izmaksas pārsniedza 16,12 miljonus eiro. Savukārt novembra sākumā izplatītajā paziņojumā teikts, ka, samazinot 2024. gada budžetu, personāla izmaksas samazinātas par aptuveni 16% jeb 3,2 miljoniem eiro, norāda raidījumā.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.