Lielākā atbildība par "Rail Baltica" ir tiem cilvēkiem, kuriem bija pienākums pareizi ieviest šo projektu, kas ir Latvijas vēsturē lielākā būve gan naudas, gan stratēģiskās nozīmības ziņā. Atbildība ir premjeru, valsts augstākās vadības līmenī, piektdien Latvijas Radio sacīja "Rail Baltica" Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Kā ziņots, dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ceturtdien, 12. decembrī, apstiprināja gala ziņojumu, tomēr publiski pieejams tas varētu būt piektdien, 13. decembrī.
Gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa, šos līmeņus "iekrāsojot" pēc luksofora principa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā – personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā – personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.
Atbilstoši Kulberga iepriekš publiskotajai informācijai, sarkanajā "blokā" ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Piektdienas rītā Kulbergs Latvijas Radio stāstīja, ka viņa vadītā komisija sešos mēnešos izgājusi cauri apjomīgai informācijai, lai gūtu skaidrību, kas vēsturiski noticis un kādēļ 10 gados šis projekts "nogājis no sliedēm", kā arī radījis zaudējumus.
Šobrīd arī ar garantiju ir iespējams apstiprināt, ka arī 2030. gadā šī projekta nebūs, viņš teica. Kulberga skatījumā arī slepenības plīvurs ap šo projektu, nepamatotā slepenība, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija.
Kulbergs atkārtoti uzsvēra: "Mēs neesam soģi, mēs neesam policisti, bet politiķi, vērtējām padarīto un nepadarīto" – komisija esot izdarījusi nozīmīgus secinājumus, sagatavojusi priekšlikumus.
Savukārt prokurors ir paralēli vērojis visu komisijā notiekošo – vakar viņa slēdziens uzklausīts.
Jau rakstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieaicinātais prokurors Armīns Reinis sacīja, ka iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, nosaucot atbildīgās personas, sabiedrībā izraisīja rezonansi. "Uzskatu, ka šādu personu nosaukšana nenosaka juridisku atbildību, bet jautājums ir par politisko atbildību, ko komisija izvirzīja par mērķi," piebilda Reinis.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 13. jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".
Pēc luksofora principa iekrāsotās atbildības skalas "oranžajā" blokā ietilpst kādreizējais AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, bijusī "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa, kādreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands, bijusī SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova, bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bijusī SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un "RB Rail" padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, bijusī SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olita Bērziņa, kā arī kādreizējais satiksmes ministrs, tagad labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Savukārt "dzeltenajā" blokā ietilpst kādreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV), bijušais SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, bijušie premjeri Laimdota Straujuma un Māris Kučinskis (ZZS).