Ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, norāda "Signet Bank" eksperti.
Reģionā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī. Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, ka panikai nav pamata, norāda bankas ekonomisti. Viņuprāt, Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.
Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021. gadā līdz vidēji 5% 2023. gadā.
Nekustamo īpašumu un celtniecības nozares lejupslīde Zviedrijā sākās, kad Zviedrijas Centrālā banka 2022. gada aprīlī pēc vairāk nekā septiņus gadus ilga nulles vai zemāka procentu likmju līmeņa sāka tās palielināt, 2023. gada jūnijā likmes sasniedza 3,75%, izraisot dzesējošu efektu nekustamo īpašumu tirgū.
Situāciju ir saasinājuši arī papildu faktori, tostarp pēdējos gados vājā Zviedrijas krona un ārzemju darbaspēka pakāpeniska aizplūšana. Šie apstākļi ir izraisījuši strauju nekustamā īpašuma pieprasījuma kritumu un būvniecības aktivitātes ievērojamu palēnināšanos. Līdzīga situācija vērojama arī Somijā, kur nekustamā īpašuma nozarē ir vislielākais bankrotu īpatsvars. Savukārt Baltijas valstis šajā periodā ir demonstrējušas lielāku noturību, saglabājot mērenu parāda slogu gan mājsaimniecībās, gan korporatīvā segmentā.
"Latvijā būvniecības izmaksas ir nostabilizējušās, un nekustamo īpašumu tirgū, kas ir ļoti svarīgs ekonomikas sektors, vērojamas pozitīvas tendences. Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju lejupslīde pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību kopumā," komentē "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
"Tomēr, lai gan pašreizējā tendence ir likmju samazināšana, tas, protams, neturpināsies mūžīgi. Prognozējams, ka ECB procentu likmes apstāsies pie aptuveni 2,5%, kas tiek vērtēts kā jauns normāls līmenis. Šāds likmju līmenis radīs stabilu vidi uzņēmējdarbībai un finanšu plānošanai, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus bez bažām par dramatiskām izmaiņām," saka Idelsons.
Salīdzinājumā ar periodu, kad procentu likmes bija 0%, jaunais 2–3% līmenis veido prognozējamu pamatu ilgtspējīgai biznesa attīstībai. Savukārt, ja ECB izvēlētos procentu likmju līmeni ap 4% vai augstāku, tas būtu ievērojams izaicinājums uzņēmumiem, kuri nesen pieraduši pie zemas procentu likmju vides. Baltijas valstīm šāda scenārija risks ir mazāks, pateicoties zemākam parāda slogam un stabilai banku sistēmai, paredz eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
