Latvijas finieris ražotne
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Viens no lielākajiem un pazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem "Latvijas Finieris" pēdējos gados gandrīz divkāršojis apgrozījumu. Lai gan šogad tik strauju pieaugumu neparedz, uzņēmums turpina attīstību un iegulda ražotņu paplašināšanā. "Latvijas Finieris" tradicionāli nodarbojies ar kokrūpniecību, taču jau vairākus gadus tas attīsta jaunus produktus, kurus varēs pielietot arī kosmētikas un pārtikas nozarē.

Par "Latvijas Finiera" attīstību un nākotnes plāniem intervijā "Delfi Bizness" stāsta uzņēmuma valdes locekļi – tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis un attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis. Viņi smejoties saka, ka abiem vienīgā darbavieta ir "Latvijas Finieris".

Lācis norāda, ka, iespējams, kādam varētu šķist, ka uzņēmuma attīstība sākumā ritējusi lēni, taču tā bija pragmatiska, un pacietība novedusi uzņēmumu tur, kur tas ir patlaban. "Latvijas Finieris" ir lielākais ražošanas uzņēmums Latvijā.

Lielie kļūst vēl lielāki

Kopš 2020. gada "Latvijas Finieris" ir palielinājis savu apgrozījumu par 84%. Neskatoties uz izejvielu sadārdzinājumu pēdējos gados, uzņēmumam izdevies saglabāt stabilu peļņas maržu. Kā skaidro Lācis, tas bijis iespējams, pateicoties iepriekš paveiktajam mājasdarbam, kas aizsākts pirms 20–30 gadiem, "veidojot savu produktu grozu, klientu grozu, reģionalitāti, kurā mēs varam klientiem piedāvāt viņiem vajadzīgos produktus, vajadzīgo servisu". Te palīdzējusi pašu pārdošanas uzņēmumu izvietošana galvenajos eksporta tirgos.

Lai gan uzņēmums izjūt Eiropas ekonomikas sabremzēšanos, Lācis uzsver, ka "Latvijas Finieris" nav atkarīgs no vienas valsts, jo lielākās eksporta partnervalsts īpatsvars nepārsniedz padsmit procentus no kopējās tirdzniecības. Uzņēmums spēj izlīdzināt situāciju starp industrijām, pielāgojoties brīžiem, kad kāda industrija vai klientu pieprasījums samazinās, un kompensēt to, sadarbojoties ar tiem, kam ir pieaugums, skaidro Lācis.

Turklāt izaugsme panākta, neskatoties uz eksporta partnervalstu skaita samazināšanos. Ja iepriekš "Latvijas Finieris" eksportēja produkciju uz 70 valstīm, tad tagad tās ir aptuveni 50. Sankcijas pret Krievijas koksnes importu Eiropas Savienībā piespieda agresorvalsti meklēt alternatīvus tirgus, kur sankcijas nav noteiktas. Tas ļāva "Latvijas Finierim" drošāk justies Eiropas tirgos, taču citus tirgus, kur nav ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas koksnei, uzņēmums ir atstājis, atklāj Lācis.

Taču joprojām Krievijas koksnes produkcija nelegāli ienāk Eiropā. "Šī ir ļoti svarīga un sāpīga tēma visai Eiropas saplākšņa industrijai," saka Lācis.

Jau 2021. gada beigās ES ieviesa antidempinga regulējumu attiecībā uz Krievijas bērza saplāksni, lai izlīdzinātu konkurenci, jo Krievijai bija agresīva zemu cenu politika. Taču tā sāka eksportēt savu produkciju, kā ražotājvalsti norādot Kazahstānu vai Turciju. "Latvijas Finieris" aktīvi iesaistījies Eiropas Komisijas virzītā izmeklēšanā, lai novērstu Krievijas ražotā bērza saplākšņa nelegālu nonākšanu Eiropā. Šī darba rezultāti ir jūtami – ja agrāk nelegālās Krievijas koksnes īpatsvars Eiropas tirgū bija 19%, tagad tas samazinājies līdz aptuveni 16%.

Tuvojas pusmiljardam

Šogad tik strauju izaugsmi kā pēdējos gados "Latvijas Finiera" vadība neplāno. Pašlaik uzņēmums investē 90 miljonus eiro, lai palielinātu ražošanas apjomus meitasuzņēmumā "Verems" Rēzeknes novadā. Pateicoties šiem ieguldījumiem, "Verems" kļūs par otru lielāko "Latvijas Finiera" ražotni aiz "Lignuma". Paplašinātās ražotnes darbību plānots uzsākt 2025. gada otrajā pusē un straujāku apgrozījuma pieaugumu uzņēmums sagaida 2026. gadā, stāsta Būmanis.

Uz jautājumu, vai uzņēmuma mērķis tuvākajā nākotnē ir sasniegt pusmiljarda eiro apgrozījumu, Būmanis atbild: "Kāpēc ne?" Viņš norāda, ka tas nav nereāls skaitlis, un pieļauj, ka šāds rezultāts varētu tikt sasniegts septiņu gadu laikā.

Otrpus zemeslodei

"Latvijas Finiera" visvairāk ražotā prece ir bērza saplāksnis, kam ir dažādi pielietojumi. Viens no tiem ir transporta industrijā, kalpojot kā treileru vai piekabju grīdai. Eiropā katrai trešajai, ceturtajai puspiekabei grīda ir izgatavota no "Latvijas Finiera" ražotā saplākšņa, atklāj Lācis. Pieprasījums pēc šāda pielietojuma saplākšņa ir arī Jaunzēlandē. Tā ir arī tālākā valsts, kur "Latvijas Finieris" eksportē savu preci.

Otra nozīmīgākā "Latvijas Finiera" saplākšņa pielietojuma joma ir betonēšanas veidņi. Latvijā vairāk nekā puse no veidņiem, ko izmanto divas lielākās būvniecības kompānijas, ir izgatavota no šī saplākšņa.

Pieprasījums pieaug arī pēc produktiem, kas apvieno bērza saplāksni ar dekoratīviem plastikāta materiāliem, piemēram, piedāvājot flīžu alternatīvu mitrās telpās, atklāj Lācis. Turklāt "Latvijas Finiera" ražotais saplāksnis tiek izmantots sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģu būvniecībā, kas ir aktuāli, ņemot vērā sankcijas pret Krieviju naftas produktu segmentā.

Ambiciozie plāni

Šobrīd uzņēmums ir pabeidzis divus būtiskus projektus – iekārtu rūpnīcas paplašināšanu, izbūvējot jaunu korpusu, un Kuldīgas finiera fabrikas būvniecību. Vēl procesā ir vismaz trīs palieli projekti – jau minētā uzņēmuma "Verems" paplašināšana, kokaudzētavā "Zābaki" tiek būvēta stādu dzesēšanas ēka. Būmanis skaidro, ka tā būs inovatīva būve, tradicionāli tām izmanto metāla izejmateriālus, bet "Latvijas Finieris" pētniecības nolūkos izmantos koku, lai pierādītu tā spējas.

Vēl viens projekts ir sveķu ražotnes attīstība, ko līdzfinansē ES un īsteno septiņu biedru konsorcijs no vairākām Eiropas valstīm. Projektā tiek attīstīta līmvielu ražošana, kur 50% fosilā fenola tiek aizstāti ar atjaunīgo lignīnu. Janvārī plānota ražotnes pamatakmens ielikšana.

"Pamata bizness ir bērza saplāksnis, bet tagad vairāk sākam runāt, ka mūsu pamata bizness ir bērza pievienotā vērtība ar pamatproduktu – saplāksni," saka Būmanis, tāpēc uzņēmums daudz investē jaunu produktu attīstībā. Liela daļa investīciju nāk no peļņas.

"6% no uzņēmuma pievienotās vērtības, kas pagājušogad bija 160 miljoni eiro, esam atvēlējuši inovācijām," atklāj Būmanis, skaidrojot, ka šie ieguldījumi ir vērsti tieši uz attīstību. "Līdz ko tu neesi 2–3 gadus investējis jaunajās tehnoloģijās, esi atpakaļ vismaz par 5–6 gadiem," viņš uzsver.

Uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai no koka iegūtu maksimālu pievienoto vērtību. Ražojot bērza saplāksni, tikai trešdaļa koka tiek izmantota pašam saplāksnim, savukārt divas trešdaļas ir blakusprodukti, piemēram, miza.

Kāds pielietojums ir bērza tāss ekstraktam betulīnam?

Skaistumkopšanā tā īpašības nodrošina dzīšanas procesus un ir efektīvas ādas problēmu ārstniecībā. To var izmantot organiskas un dabiskas kosmētikas ražošanai.

Savukārt uzturā bērza tāss ekstrakts tiek izmantots kā antioksidants un dabisks konservants pārtikas un kosmētikas produktos. Tā aktīvās komponentes labvēlīgi ietekmē veselības stāvokli, samazina holesterīna līmeni, pazemina asins spiedienu, uzlabo imūnsistēmu un pašsajūtu.

Agrāk mizai nebija cita pielietojuma kā enerģētikā, taču "Latvijas Finieris" ir izveidojis bērza tāss ekstrakta jeb betulīna pilotražotni, lai šim materiālam piešķirtu augstāku vērtību.

Tas ir pilnībā jauns virziens ārpus saplākšņa ražošanas, jo saistās ar pārtikas un kosmētikas nozari, skaidro Būmanis, piebilstot, ka šobrīd tiek aktīvi meklēti klienti šim produktam. Šis ir unikāls produkts, jo pasaulē ir tikai vēl viena betulīna ražotne – Somijā, taču tā specializējas citām nozarēm.

Patlaban uzņēmums domā, kā izmantot blakusproduktus, kas rodas no betulīna ražošanas, – idejas ir, saka Būmanis.

20 gadu ceļš līdz tirgum

Pieprasījums pēc inovācijām liek uzņēmumam sadarboties ar vairākām zinātniski pētnieciskajām institūcijām Latvijā. Pēc Būmaņa teiktā, šai sadarbībai ir divi galvenie virzieni: zinātniskā puse, kas veicina produktu attīstību un pētniecību, un izglītojošā puse, kas palīdz piesaistīt jaunus speciālistus ar kompetencēm, kuru uzņēmuma iekšienē nav.

Taču jaunu produktu ceļš no idejas līdz nonākšanai tirgū ir ilgs. Lai no laboratorijas līmenī radītas idejas izveidotu produktu, kuru tirgus pieņem, un to ražotu, ir vajadzīgi 20 gadi, uzskata Būmanis. "Latvijas Finieris" vairāk nekā 10 gadus ir šajā procesā. "Bišķiņ vajag, un viss aizies," viņš saka.

"Inovācijas it kā jau ir forša manta, bet klientam jāparāda, kāpēc viņam to vajag," saka Būmanis. Interese par "Latvijas Finiera" produktiem ir – uzņēmuma portfelī ir ap 30 klientiem.

Tomēr Lācis uzsver – bērza saplāksnis paliks uzņēmuma pamata bizness, jo jaunu produktu attīstība notiek lēni un neprognozējami, proti, klienti saprot, ka tas ir ļoti labs produkts, bet līdz galam nesaprot, kā un kur to izmantot.

Daudzi, tai skaitā nereti arī uzņēmēji, Latviju sauc par neizdevušos valsti. Vai jūs piekrītat tam, un kā atbildēt tiem, kas saka, ka tā ir?

Māris Būmanis: "Pilnīgi noteikti nav neizdevusies valsts. Tā ir mūsu kultūras īpatnība. Mums patīk par kaut ko visu laiku sūdzēties – ka ir slikti.

Manuprāt, nav slikti, ir labi. Pirmkārt, mums ir Latvija kā zeme, daba ir izcila. Mums ir četri gadalaiki. Mums ir cilvēki, kas ir pietiekami gudri, labi.

Var visādi teikt par uzņēmējdarbības vidi, pieredzes ir dažādas, bet uzņēmējiem šeit iespējas ir. Ja tu strādā godīgi, kā mēs esam sev definējuši kopš akciju sabiedrības izveidošanas 1992. gadā, un mēs to esam darījuši, tad viss ir labi. Mēs strādājam un attīstāmies.

Protams, ir jautājums, cik tu gribi nopelnīt īsā laikā. Mēs [uzkrājām] savu kapitālu, līdz esam nonākuši, kur esam, diemžēl pagāja 30 gadi, tas nenotiek ātri. Tie, kas grib ļoti ātri... Tādi uzņēmēji arī ir, bet ar cik godīgiem līdzekļiem pie tā var nonākt? Tad sākas tas stāsts, kur tad ir tā valsts un kāpēc neizdevusies, kā pats cilvēks to veido un uztver.

Brīžiem kaut kur izskan, ka mēs savas ražotnes Igaunijā vai vēl kaut kur [atveram], bet tas nav tāpēc, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Mēs redzam savu harmonisko attīstību, mēs jau redzam, kāds ir tas Latvijas resurss. Mēs redzam, ka tā resursa šeit nav pietiekami, tas ir pieejams Igaunijā, mēs to darām Igaunijā."

Mārtiņš Lācis: "No manas pieredzes. Es atceros – 1993. gads, es toreiz Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, studēju kokapstrādi, uzņēmuma vadītājs Juris Biķis mums stāstīja par savu uzņēmumu, dalījās ar savu pieredzi, aicināja strādāt uzņēmumā nākamos inženierus un piedāvāja dažādas prakses iespējas.

Biķis stāstīja tādu lietu 1993. gadā: Latvijas uzņēmējiem ir jādibina savi pārdošanas uzņēmumi ārzemēs, kas pārstāv tavas intereses, nevis savas, tādējādi var veicināt eksportu. Mēs, studenti, pēc tam domājām, ka tie ir kaut kādi zilie sapņi, bet mani tas kaut kā uzrunāja.

Tāpat kā Māris, mēs noslēdzām līgumus, mēs praksē nācām un strādājām. Mums abiem vienīgā darbavieta ir "Latvijas Finieris". Tas uzņēmums tika balstīts uz pragmatisku attīstību, varbūt 90. gadu beigās likās, ka tā attīstība ir par lēnu, varētu arī straujāk, bet ar tādu pacietību mēs gribam noķert to Eiropu. Tobrīd likās, kāpēc jādibina uzņēmumi, kā Latvijas uzņēmums vispār var nodibināt uzņēmumus Eiropā, kaut kur ārzemēs.

"Latvijas Finieris" iegāja Eiropā ātrāk nekā Latvija. Mēs paši savus uzņēmumus sākām dibināt 2000. gadā, [tagad] mums ārpus Latvijas ir 11. Šī bija tā vīzija, pragmatiska attīstība.

Varbūt tas kreņķis Latvijā rodas, jo mēs gribam noķert Zviedriju, Vāciju 10 gados, kur viņi savu labklājību ir ieguvuši 50, 100, 200 gados."

Māris Būmanis: "Tas ir tas stāsts, cik liela ir tā ambīcija uzņēmējiem. Sākumā nepieciešams uzsākt savu biznesu, tad uzkrāt kapitālu un iet šajā attīstībā, un ticēt tam, ko tu dari. Nu, šobrīd brīžiem ir tādi uzņēmēji, kas grib vienā gadā visu, bet to nevar godīgiem līdzekļiem reizēm izdarīt. Tie veiksmes stāsti ir tikai daži procenti no visa.

Ar likumiem mums viss ir kārtībā. Jautājums: kā mēs paši šos likumus ievērojam? Es par to aizdomājos, mēs jau visi esam viens otra spogulis. Labi, ka "Latvijas Finierim" ir izdevies, mēs laikam esam tas veiksmes stāsts, bet mēs varbūt esam arī rādījuši kādam piemēru, kā tas bija jādara. Un arī kāds cits, mācoties no mūsu piemēra, ir gājis to pašu ceļu, varbūt nav tāds kā mēs, bet ir bijis veiksmīgs, jo mēs par to arī stāstām un rādām – mēs ejam skolās, lasām lekcijas... Ja kādam ir noderējusi mūsu pieredze, tad tas arī ir ļoti labi."

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".

Latvijas FinierisMežsaimniecībaKokrūpniecībaMārtiņš LācisMīti par Latviju

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit