"Jau novembrī Latvijā kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) ražošanas jauda sasniedza 600 megavatus (MW) – šādu rezultātu 2024. gada sākumā prognozējām vien gada beigās. 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda jau sasniegusi 660 MW. Tā turpinās pieaugt arī nākamgad," pauž AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Uzņēmumā prognozē, ka sadales sistēmā 2025. gada izskaņā tā varētu sasniegt 900 MW (t. sk. hibrīdās elektrostacijas vai mikroģeneratori ar akumulācijas risinājumiem). Prognoze izteikta, ņemot vērā pieteiktos projektus un to attīstības statusus.
"Tas ir vairāk nekā vasaras sezonā mums ir nepieciešams patēriņa nodrošināšanai, vismaz skatoties uz šā brīža datiem. Labā ziņa – tas nozīmēs zemas vai pat negatīvas elektroenerģijas cenas saulainos laikapstākļos. Savukārt izaicinājums būs – kur likt saules saražotās elektroenerģijas pārpalikumus," uzsver Jansons.
"Ar saules ģenerācijas attīstību savā veidā esam nonākuši "no viena grāvja otrā" jeb no nulles punkta uz nesamērīgi strauju jaudu pieaugumu. Daļa saules staciju attīstītāju varētu atskārst, ka plānotais biznesa modelis tomēr vairs nebūs izdevīgs, jo kurš gan vēlas pārdot elektrību par negatīvu cenu," viņš skaidro.
"Šai sakarā atzinīgi vērtējami plānotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja elektrostacijas attīstītājs būs pieņēmis lēmumu tomēr atteikties no tās izbūves un pārtraukt pieslēguma ierīkošanu, viņš līdz 2025. gada 31. janvārim varēs pieprasīt samaksātās sistēmas jaudas rezervācijas maksas atgūšanu. Tas ļaus atbrīvot jaudas citiem, iespējams, citas tehnoloģijas ražošanas attīstītājiem," vērtē AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs.
Ko var darīt, lai valstī strauji augtu ne vien elektrības ražošanas jaudas, bet arī elektroenerģijas kopējais patēriņš? "Viena no atbildēm ir elektrifikācija, tai skaitā lētās saules enerģijas izmantošana siltumapgādes sektorā. Pie iespējamiem elektrifikācijas scenārijiem strādājam kopīgi ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju. Liels potenciāls elektrifikācijai ir arī transporta sektorā – Latvijā turpina augt reģistrēto elektroautomobiļu skaits, kā arī paplašinās uzlādes tīkls," atzīmē Jansons.
Tāpat prognozējams, ka nākamgad Latvijā ievērojami palielināsies arī elektrības uzkrāšanas jeb akumulācijas risinājumu izmantojums.
"Kopumā sagaidāms, ka 2025. gads sniegs skaidrākas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, par kuriem pašreiz varam vien izteikt prognozes. Redzēsim, cik daudz saules parku realizēsies gan pie mums, gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", kā attīstīsies vēja ģenerācija, kāda būs hibrīdo elektrostaciju attīstības tendence, t. sk. ar akumulācijas iekārtām, kā mums veiksies ar elektrifikācijas pasākumiem un kā attīstīsies tīkla elastības pakalpojumi," norāda vadītājs.
2025. gadā notiks arī sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu – izšķirošs notikums valsts enerģētiskajai neatkarībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!