Politiķu izteikumi, kas veido mītus par Latvijas ekonomiku. Vai nudien ir tik slikti, kā runā?  (2)

Apspriežot 2025. gada budžeta pieņemšanu, bieži vien opozīcija norādīja uz naudas trūkumu. Taču naudas visām vajadzībām vienmēr ir trūcis. Latvijā valsts budžets vienmēr, izņemot 1997. un 1998. gadu, ticis veidots ar budžeta deficītu. Arī Eiropas Savienībā valstis, kurām fiksēts budžeta pārpalikums, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. 2023. gadā budžeta pārpalikums bijis Dānijā, Kiprā, Īrijā un Portugālē. Turklāt, ņemot vērā pieaugošos aizsardzības izdevumus, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē ES dalībvalstīm izdosies sasniegt pozitīvu budžeta bilanci.

Lai spētu segt pieaugošos aizsardzības tēriņus, gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis palielina nodokļus.

● Pieaugošie tēriņi drošībai sagādā galvassāpes ES dalībvalstīm – veidojas lielāks robs to budžetos

Tas nepaliek bez opozīcijas uzmanības. Ik pa laikam politiķiem tīk teikt, ka Latvijā kāds no nodokļiem ir augstākais Eiropā un ka nodokļu slogs ir pārmērīgs. Tomēr tā gluži nav.

"Nodokļu slogs uz citu valstu fona būtiski neizceļas kā ļoti augsts," saka RTU Rīgas Biznesa skolas ekonomikas pasniedzējs Andrejs Jakobsons, taču norāda, ka korektāk būtu salīdzināt konkrētas nodokļu likmes, nevis kopējo slogu.

Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likmes ir zemākas nekā Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs, apkopojis "World Population Review".

Jakobsons uzsver, ka nākotnē varētu tikt apsvērta nodokļu likmju paaugstināšana kā iespējamais risinājums valsts budžeta sabalansēšanai. Šādu ceļu jau ir gājušas kaimiņvalstis, piemēram, Igaunija 2025. gadā paaugstinās PVN likmi.

Šādi vēstījumi biežāk parādījušies pēdējo piecu gadu laikā, kad Latvijas valdības parāds krietni pieaudzis. Līdzīga situācija novērojama arī citās valstīs. Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore un Finanšu izglītības biedrības valdes locekle Jūlija Bistrova "Delfi Bizness" aprīlī skaidroja, ka valstu parādi pieauga, jo palielinājās valstu izdevumi, lai pandēmijas laikā atbalstītu privāto sektoru, daudziem uzņēmumiem pielāgojoties Covid-19 laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Lai ierobežotu parādu pieaugumu, ES regulējums nosaka, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, bet kopējais valdības parāds nevar pārsniegt 60% no IKP.

Latvijas valsts parāds pašlaik ir krietni zem 60% no IKP, turklāt tas vēsturiski ir viens no zemākajiem Eiropā.

Pēdējos gados palielinājās ne tikai Latvijas valsts parāds, bet arī procentu likmes, kas savukārt nozīmē, ka nākamajos gados pieaugs aizņēmuma procentu maksājumi, kas jāsedz no Latvijas valsts budžeta. "Tas var radīt spiedienu uz citiem budžeta izdevumiem, jo pašlaik un arī 2025. gadā esam tuvu valsts budžeta deficīta maksimālajai robežai (3% no IKP)," saka Jakobsons.

Viņš gan mierina, ka tas, visticamāk, tiks risināts ar budžeta izdevumu sabalansēšanu un, iespējams, arī nodokļu likmju izmaiņām un valsts vēl arvien spēs pildīt savas starptautiskās finansiālās saistības.

Saeimas debatēs par 2025. gada budžetu bija dzirdami dažādi krāšņi izteikumi, Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā"), ironizējot par nodokļu celšanu, norādīja, ka Latvija nav zeme biznesam.

Tomēr Latvijas uzņēmējiem ir atšķirīgs viedoklis. Rakstu sērijā par Latvijas uzņēmumu veiksmes stāstiem "Delfi Bizness" jautāja to īpašniekiem, vai Latvija tiešām ir neizdevusies valsts un ko viņi atbildētu tiem, kas tā uzskata.

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Hackmotion" vadītāji uzsver, ka Latvijā uzņēmējdarbības uzsākšana ir vieglāka nekā citur, jo šeit ir mazāka birokrātija un pieejams valsts atbalsts, piemēram, publiskais finansējums.

Arī "Balticovo" vadība norāda, ka Latvijas nelielais mērogs ir pat priekšrocība, jo veicina veiksmīgu sadarbību starp uzņēmumiem un valsts institūcijām. Tāpat uzņēmēji uzsver, ka atvērts tirgus piedāvā plašas eksporta iespējas.

Latvijas resurss ir strādīgi, profesionāli cilvēki. Uzņēmumos tiek piesaistīti vietējie speciālisti, kas izglītību ieguvuši Latvijā.

Kritikai par augsto nodokļu slogu uzņēmēji nepiekrīt. "Nodokļi Latvijā nav tie lielākie," saka "Light Guide Optics International" vadītājs Daumants Pfafrods. Turklāt Latvijas uzņēmumiem ir priekšrocība. Juris Brencis no "Hackmotion" uzsver, ka Latvijā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar ienākuma nodokli – "tam būtu jāveicina tas, ka kapitāls paliek šeit pat, uzņēmumos".

Lasi vairāk par Latvijas uzņēmumu ambīcijām, panākumiem un veidiem, kā tos sasniegt, rakstos:

● 27 kg mīnusā un lēciens apjomos. Kā "AtlasAerospace" kļuva par vienu no dronu ražošanas top spēlētājiem Latvijā

● Latvijā radīts virtuālais golfa treneris iekaro pasaules tirgus

● "Balticovo" plāno 100 miljonu eiro lielas investīcijas un cer sasniegt jaunu apgrozījuma rekordu

● Vidējā alga 3500 eiro. Kāds ir Latgales uzņēmuma noslēpums?

● Septiņos gados līdz pusmiljardam eiro. "Latvijas Finieris" paplašinās un investē jaunos produktos

Uzņēmēji norāda, ka panākumi nenāk ātri un bieži vien uzņēmējdarbība prasa ilgtermiņa attīstību un pacietību. Tā būtu jāskatās arī uz valsts attīstību, nevis jāsalīdzina sevi ar Luksemburgu vai Šveici, kur ienākumi ir augstāki.

Katram vēstures periodam ir savi raksturīgie mīti.

Piemēram, starpkaru periodā tika apšaubīts Latvijas valstiskums un izplatīts uzskats, ka Latvija atkal nonāks Krievijas ietekmes sfērā. Tas piepildījās, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Latvijai atgūstot savu neatkarību, saglabājās mīts, ka Latvija bez Krievijas neiztiks. Taču Latvijas ražotāji atraduši jaunus tirgus Eiropas Savienībā un gana labi iztiek arī bez Krievijas.

Tomēr PSRS sabrukums nevarēja neatstāt sekas uz Latvijas rūpniecību. Rūpnīcu slēgšana 90. gados ir devusi pamatu uzskatam, ka Latvija šodien neko neražo, lai gan apstrādes rūpniecības izlaide 30 gados ir divkāršojusies.

Runājot par Latvijas "ekonomiskajām problēmām" patlaban, jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika pēdējos gados tiešām pārdzīvojusi turbulences gadus, tostarp lielu inflāciju, vienu no augstākajām Eiropas Savienībā. To veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijās pret agresorvalsti. Turklāt valsts tautsaimniecību ietekmējusi atteikšanās no Krievijas energoresursiem un arī lēmums samazināt tirdzniecību ar šo agresorvalsti.

Jakobsons skaidro, ka mīti un naratīvi ir politiskā procesa sastāvdaļa, jo ekonomiskajos procesos ne vienmēr iespējams norādīt vai noteikt, kura amatpersona vai lēmums ir vainojams konkrētas ekonomiska rakstura problēmas izraisīšanā.

"Bieži vien lēmumu pieņēmēji arī risina ekonomiskas problēmas, kas radušās ārējo faktoru ietekmē (un par kurām viņi paši nav tieši atbildīgi)," saka Jakobsons, piebilstot, ka Latvijas valsts parāda pieaugums ir saistīts ne tikai ar neseno gadu budžeta deficītu, bet arī ar iepriekšējo desmitgažu krīzēm un neseno procentu likmju kāpumu.

"Šāda veida diskusijas un naratīvu sadursmes starp pozīcijas un opozīcijas politiķiem faktiski ir neizbēgamas," saka Jakobsons.

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".