Nabadzības riskam pakļauti 21,6% Latvijas iedzīvotāju; dati atklāj, kuriem ir visgrūtāk  (9)

Nabadzības risks samazinājās strādājošiem darbspējas (18 līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, pagājušā gadā sasniedzot 8,5% (kopš 2022. gada samazinājums par 1 procentpunktu). Augsts nabadzības risks bija pirmspensijas (55 līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem (22,8%), savukārt īpaši augsts nabadzības risks – iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 64 gadiem. Pērn katrs ceturtais jeb 25,5% no viņiem bija pakļauti nabadzības riskam.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 641 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2022. gadā – 563 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2023. gadā sasniedza 1 346 eiro mēnesī (2022. gadā – 1 182 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (32,7%), bet vismazākais – Rīgā (14,2%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,8%, Kurzemē – 26,6% un Zemgalē – 22,2% iedzīvotāju.

Nabadzības risks pieauga mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām – bezdarbniekiem (18 līdz 64 gadi) nabadzības risks pērn sasniedza 57,7% (kopš 2022. gada kāpums par 4,1 procentpunktu), senioriem vecumā no 65 gadiem – 41,4% (kāpums par 1,3 procentpunktiem), mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem – 30,4% (kāpums par 0,8 procentpunktiem) un mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem – 20,8% (kāpums par 1,3 procentpunktiem).

Savukārt vecāka gadagājuma (65 gadi un vairāk) iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni, nabadzības risks nedaudz samazinājās – no 67,8% 2022. gadā līdz 66,3% 2023. gadā. Pārējiem iedzīvotājiem nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.

Dati iegūti no CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem).