Tuvojas izšķirošais Ukrainas un Krievijas gāzes tranzīta līguma beigu brīdis  (9)

Trīs dienas pirms Krievijas un Ukrainas līguma beigām retorika no visām pusēm ir saasinājusies. Gandrīz trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ungārija un Slovākija aizvien paļaujas uz lēto "Gazprom" gāzi, apdraudot Eiropas Savienības (ES) centienus samazināt atkarību no Krievijas enerģijas.

Tādējādi šobrīd uz Ukrainu pieaug spiediens no Slovākijas premjerministra Roberta Fico un vairāku Centrāleiropas uzņēmumu puses, lai līgums tiktu parakstīts un pēc tranzīta līguma termiņa beigām gāze no austrumu robežas turpinātu virzīties uz ES.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ apsūdzēja Fico par "ēnu vienošanās" slēgšanu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt Slovākijas līderis piektdien draudēja apturēt elektroenerģijas piegādi savai austrumu kaimiņvalstij.

Diplomātiem, kuri iesaistīti sarunās, šī situācijas eskalācija nav pārsteigums. Iepriekšējo diskusiju laikā par gāzes tranzīta turpināšanu starp abām valstīm gāzes plūsmas tika samazinātas vai uz brīdi apturētas un darījumi noslēgti pēdējā brīdī.

Enerģētikas tirgotāji, nozaru pārstāvji un politiķi Eiropā un citur pasaulē gaida, kas notiks, lai saprastu, kā rīkoties tālāk.

Zelenskis jau vairākkārt paziņojis, ka pēc pašreizējā līguma beigām viņš neļaus Krievijas gāzei plūst caur Ukrainu, jo tas rada ienākumus Kremļa kara mašīnai. Viņš teicis, ka būtu atvērts gāzes transportēšanai no citām valstīm, izņemot Krieviju, un arī šāda iespēja, pēc atsevišķu ekspertu domām, nav izslēgta.

Turklāt, pieņemot lēmumu, Ukrainas līderim ir jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt valstī esošo 38 600 kilometru garo gāzesvadu sistēmu. Šī sistēma, kas ir viena no lielākajām pasaulē, pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi aizsargāta no uzbrukumiem, jo pa to plūdusi Krievijas gāze. Ja līgums netiktu pagarināts, tad sistēma varētu kļūt par uzbrukuma mērķi, tāpat kā citas gāzes krātuves un elektroapgādes sistēma. Tas radītu izaicinājumus apsildīt mājokļus Ukrainā ziemas laikā.

"Jautājums par riskiem Ukrainas infrastruktūrai atbalsojas diplomātiskajās diskusijās," komentē CEPS domnīcas Briselē vecākais pētnieks Kristians Egenhofers. "Tas var izrādīties glābšanas riņķis Zelenskim, ja viņš izvēlēsies atļaut turpināt tranzītu." Vienlaikus Egenhofers norādīja, ka "gāzes sarunas būs svarīgas ne tikai Ukrainai".

Gan Putinam, gan Fico visizdevīgākais variants būtu, ja Eiropas pircēji turpinātu pirkt gāzi tieši no "Gazprom". Tad Krievija paliktu ES tirgū, nedaloties ieņēmumos ar starpniekiem, un Slovākija ietaupītu uz papildu tranzīta izmaksām, norāda par sarunām informēti cilvēki, kuri lūdza neminēt viņu vārdu.

Ukrainas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka sarunas turpinās un ka pēdējā brīža vienošanās nav pilnībā izslēgta.

Pirms kara ES izpildvara palīdzēja sarunās par tranzīta nolīgumiem starp Kijevu un Maskavu. Taču tagad, ņemot vērā bloka centienus diversificēt enerģijas avotus no Maskavas un paplašināt atjaunojamās enerģijas avotus, Eiropas Komisija sarunās nepiedalās. Tā uzsvērusi, ka ir pieejami alternatīvi avoti un ka gāzes krājumu līmenis reģionā ir augsts.