Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" nepieciešams piesaistīt līdzekļus no starptautiskajiem investoriem, nevis Latvijas budžeta, pirmdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Jau ziņots, ka "airBaltic" 2025. gada vasaras sezonā nāksies atcelt kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt&Whitney". Tādējādi kompānija atcels 5% no visiem 2025. gadā plānotajiem lidojumiem. LTV piektdien vēstīja, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu.
Gauss LTV pirmdienas rītā sacīja, ka "airBaltic" padomei arī ticis skaidrots, ka lidsabiedrībai ir daudzi vēsturiski parādi – pēdējos 30 gados kompānijā ieguldīti un izmantoti daudzi miljoni.
Taču kopš Covid-19 perioda lidsabiedrība neesot prasījusi valstij papildu naudu, teica Gauss.
Pēc viņa teiktā, papildu līdzekļi "no ārpuses" nepieciešami, jo no iekšienes kompānija tos nevarēs piesaistīt, uz ko arī norādījusi padome.
Gauss sacīja, ka gala rezultātā akcionāriem būs jālemj par to, kā rīkoties.
Kā vēstīts, Satiksmes ministrija (SM) ir uzdevusi lidsabiedrības "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot apjomīgās reisu atcelšanas lēmuma pamatojamību un ietekmi uz Latvijas savienojamību, pauž satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Viņš atgādina, ka "airBaltic" vadībai, tostarp valdes priekšsēdētājam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā sava biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Vasks vietnē "Linkedin" norāda, ka "airBaltic" atrodas krustceļu priekšā.
"Pirmie soļi kapitāla tirgu virzienā ir bijuši saistīti ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts. Šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums," norāda Vasks.
"Jāatzīmē, ka vienlaikus esošā politiskā vide pievieno papildu izaicinājumus. Lai "airBaltic" būtu gatavs IPO, ir nepieciešami drosmīgi un pārdomāti politiķu lēmumi. Tomēr nav noslēpums, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz "airBaltic" un tiek pieņemts Brīvības bulvāra 36 kabinetos, bieži izraisa sašutuma vētru – jāatzīst, ka bieži balstītu nepatiesos pieņēmumos vai situācijas skaidrā izpratnē par šo lēmumu būtību un nepieciešamību. Piemēram, lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, kam nebija nekādas ietekmes uz akciju patieso vērtību," raksta Vasks.
Pašlaik, pēc viņa sacītā, "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025. gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Vienlaikus Vasks piebilst, ka "laiks nav mūsu sabiedrotais", un pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas uzņēmuma ilgtermiņa darbībai. Lai izpildītu savas saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, atzīst Vasks.
"Lai arī papildu kapitāla injekcija no valsts var izraisīt jaunu lokālu "PR krīzi", ieguldījuma nepieciešamība, visticamāk, ir neizbēgama, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem. Pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no IPO procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu," norāda Vasks.
"Neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību. "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus," uzskata uzņēmuma pārstāvis.
"Delfi Bizness" jau iepriekš vēstīja, ka "airBaltic" pērnā gada trešo ceturksni noslēdza ar 40,3 miljonu eiro lielu peļņu Tomēr deviņu mēnešu griezumā lidsabiedrība aizvien strādājusi ar zaudējumiem 48,5 miljonu eiro apmērā, ceturtdien investorus informēja aviokompānijas vadība. Pasažieru skaits pieauga par 11,7%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada ceturksni.
"airBaltic" pagājušajā gadā lidoja 140 maršrutos no piecām bāzes lidostām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
