"Viss slikti" un "visi aizbraukuši". Kurš kultivē mītus par Latviju kā neizdevušos valsti  (119)

Tādēļ Latvijas vadošais ziņu medijs "Delfi" rakstu sērijā "Mīti par Latviju" analizēja, kuri priekšstati par Latvijas ekonomiku visdziļāk iesakņojušies mūsu sabiedrībā un kurš šos naratīvus veido. Šo sēriju līdzfinansējas Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros.

Daļu no šiem mītiem, piemēram, par to, ka "Latvija neko neražo", tās ekonomika ir vāja un lemta lejupslīdei, visticamāk, dzirdējis katrs no mums. Ar lielāku vai mazāku intensitāti šie vēstījumi atkārtoti kopš neatkarības atjaunošanas, īpaši uzliesmojot krīžu laikā.

Taču šie mīti nebūt nav radīti tikai pēdējo 30 gadu laikā. Jau vairāk nekā 100 gadus atpakaļ, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, Krievijas un Vācijas ierēdņi un muižnieki cītīgi Eiropā izplatīja viedokli, ka Latvija ir neizdevusies valsts, "pārpratums" un īslaicīga parādība. Tiesa, ar savu pastāvēšanu un attīstību esam pierādījuši, ka mūsu valsts ne tuvu nav "pārpratums".

Viena lieta, kas kopīga šiem naratīviem gan pirms 100 gadiem, gan šodien, ir mēģinājums nostiprināt viedokli, ka bez Krievijas un sadarbības ar to Latvija pazudīs. To, protams, patīk popularizēt pašai Krievijai un tās atbalstītājiem. Taču realitātē Latvijas uzņēmumi pēdējo 30 gadu laikā ir būtiski dažādojuši savus tirgus un sekmīgi darbojas Eiropas Savienībā. PSRS sabrukums un Latvijas iestāšanās ES pavēra jaunas iespējas un daudzi uzņēmumi pierādījuši, ka var efektīvi darboties, neatkarīgi no Krievijas. Tie, kas turpina joprojām, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, eksportēt vai iepirkt preces no agresorvalsts, visticamāk, to dara vai nu aiz slinkuma meklēt jaunus tirgus vai meklējot lielu un vieglu peļņu, jo, daļai uzņēmumu savu darbību Krievijā pārtraucot, konkurence tur palikusi mazāka.

Taču īpaši būtu norādāma arī pašmāju politiķu loma šādu mītu atkārtošanā. Dezinformācijas uzplaukumā akadēmiķi pētījumos secinājuši, ka nepatiesību vai datu sagrozīšanu bieži izmanto un pastiprina paši politiķi. Šajā jomā neesam izlecēji, un arī Latvijā opozīcijas politiķi bieži cenšas pakāpties slavas saulītē, noniecinot Latviju.

Lai gan Latvija tik tiešām pārdzīvojusi vairākas krīzes un padomju laikā populāras rūpnīcas pēc neatkarības atjaunošanas pārstāja darboties, naratīvs, ka Latvija "neko neražo", ir nepatiess. To lieliski apliecina intervijas ar Latvijas uzņēmumiem -- gan tādiem, kas tikai nesen sākuši darbību, gan tādiem, kas savu biznesu veidojuši jau desmitiem gadu. Tie uzsver (un to rezultāti arī pierāda), ka Latvija ir laba vieta, kur veidot biznesu.

Visus sērijas rakstus meklējiet portāla "Delfi" sadaļā "Mīti par Latviju".

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".