Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirms vēlēšanām solīja palielināt importa tarifus. Tuvojoties viņa inaugurācijai, diskusijas par to kļūst arvien karstākas, jo palielinās nenoteiktība par to, cik augsti tarifi tiks noteikti un uz kurām precēm tie attieksies. Taču Tramps tarifus izmanto ne tikai ekonomisko mērķu sasniegšanai, bet arī kā sarunu instrumentu. Piemēram, piedāvājot iegādāties Grenlandi, viņš rosināja izmantot augstus tarifus Dānijas pārliecināšanai.
Tramps arī savas pirmās prezidentūras laikā palielināja importa tarifus. 2018. gada sākumā ASV paaugstināja tarifus dažām būtiskām importa precēm – veļas mazgāšanas mašīnām, saules paneļiem, tēraudam un alumīnijam. Lai gan šie tarifi nebija diskriminējoši pēc izcelsmes, drīz vien kļuva skaidrs, ka ASV tirdzniecības politika ir vērsta pret Ķīnu. Pēc tam ASV palielināja tarifus tūkstošiem preču no Ķīnas, galu galā vēršoties pret importu no šīs valsts aptuveni 350 miljardu ASV dolāru apmērā.
Arī Ķīna vērsās pret ASV eksportu aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā. 2020. gada janvārī, dažas dienas pirms Trampa prezidentūras beigām, abas puses vienojās apturēt turpmāku tarifu palielināšanu, taču esošie tarifi palika spēkā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
