Šis gads būs izšķirīgs nacionālajai aviosabiedrībai "airBaltic". Tuvākajā laikā tai jāpiesaista investoru, jāsāk kotēt akcijas biržā un jāpārfinansē neizdevīgo aizdevumu. Uzņēmuma padome uzskata – lai tas izdotos, atkal nepieciešama valsts nauda, ziņo "Nekā personīga".
Uzņēmums sola – tiklīdz floti palielinās, būs arī peļņa. Tāds biznesa plāns un solījumi izskan jau vismaz kopš 2019. gada, tikai vajadzīgo lidmašīnu skaits arvien pieaug. Plāna B nav. Jauno lidmašīnu dzinējiem, izrādās, vajag biežākas apkopes un tās, kas lido, izdevīgāk iznomāt nekā apkalpot pasažierus.
2019. gadā nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", izlaida obligācijas un biržā aizņēmās 200 miljonus eiro. Aviokompānijai bija zaudējumi, bet bija lieli plāni. Tā modernizēja floti, plānoja kotēt akcijas biržā. Taču 2020. gada pandēmija apturēja lidojumus. "AirBaltic" atlaida 700 darbiniekus. Tāpat kā citas aviokompānijas Eiropā, arī "airBaltic" saņēma valsts palīdzību – 250 miljonus eiro. Lidsabiedrība solīja, ka visu naudu valsts atgūs, kad pēc krīzes aviokompānija pārdos akcijas biržā.
Tobrīd flotē bija 22 "Airbus" lidmašīnas, bet biznesa plāns paredzēja skaitu palielināt līdz 50. Vecos Bertolta Flika laikā pirktos turbopropelleru lidaparādus nolēma vairs neizmantot, lai arī par tiem vēl bija jāmaksā 100 miljonu eiro līzings.
Gadu vēlāk "airBaltic" valstij prasīja vēl 90 miljonus eiro. Biznesa plāns bija kļuvis vēl ambiciozāks – flote jāpaplašina līdz 80 lidmašīnām. Šoreiz izskanēja brīdinājumi no Valsts kontroles – ka valstij jāizvirza uzņēmumam arī kādi uzdevumi un prasības.
Kad pēc pandēmijas atsākās aktīva gaisa satiksme, izrādījās, ka citas aviokompānijas flotes samazinājušas un tām trūkst lidmašīnu. "airBaltic" izmantoja iespēju un savas lidmašīnas ar visu apkalpi sāka iznomāt citiem. Taču nepietika lidaparātu pašiem savu reisu apkalpošanai, tādēļ "airBaltic" pasažierus vadāja lidmašīnas no Ukrainas, Maltas, Kipras un Rumānijas uzņēmumiem.
Pagājušajā gadā pienāca termiņš 2019. gadā biržā aizņemto 200 miljonu atmaksai. Lai dabūtu tam naudu, izlaida jaunas obligācijas, šoreiz jau 380 miljonu eiro vērtībā ar ļoti augstiem procentiem.
Vasarā "airBaltic" vadība prasīja norakstīt 570 miljonus, ko valsts bija ieguldījusi pamatkapitālā. Skaidrojums bija – tas ļaus sakārtot bilanci, piesaistīt stratēģisko investoru, kotēt akcijas biržā un turpināt paplašināt floti. Tagad plānā bija jau 100 lidmašīnas. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš pats 3 termiņus strādāja "airBaltic" padomē līdz 2020. gadam, par jauno plānu bija pārsteigts, bet Evikas Siliņas valdība Gausa plānu atbalstīja.
Taču neraugoties uz valdes un padomes solījumiem, ne akciju kotēšana biržā, ne stratēģiska investora piesaiste vēl nav notikusi. Biznesa plāna pamats – lielā flote – nestrādā, jo lidmašīnu modernajiem dzinējiem vajag biežas apkopes, uz tām ir liela rinda, bet līgums ar motoru ražotāju "airBaltic" nedod priekšroku.
Jaunā gada pirmajā dienā nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka atceļ 4670 šogad plānotus lidojumus, kuros biļetes bija iegādājušies 67 tūkstoši cilvēku. Iemesls – izrādās dzinēju ražotājs "Pratt & Whitney" kavējas ar tehniskajām apkopēm.
Problēmas ar dzinēju apkopi uzņēmumam "airBaltic" nav jaunums. 12 lidmašīnas nelido jau mēnešiem. Taču par reisu atcelšanu "airBaltic" paziņoja tikai pēc finanšu gada beigām.
Aviokompānijas flotē ir 49 Kanādas "Airbus" lidmašīnas, tuvākajās nedēļās ieradīsies 50. lidmašīna. Viena no lidmašīnām stāv kopš pagājušā gada maija. Vēl piecas noparkotas kopš vasaras, bet dažas pēdējo reizi lidojušas rudenī. Saskaņā ar datu bāzes "Flightradar24" datiem, vēl vismaz trīs pēdējo reizi gaisā cēlušās pirms gadu mijas. "AirBaltic" vadītājs to apstiprina un atzīst, ka nelidojošo lidmašīnu skaits ir vēl lielāks.
"Skaitlis mainās, bet jā, šobrīd mums uz zemes ir 16 lidmašīnas dažādu iemeslu dēļ. Bet tas ir šonedēļ, tas mainās katru nedēļu, jo, ja ienāk dzinējs, mēs to uzstādām, un lidmašīna atgriežas ekspluatācijā. Tagad tas ir plānots, jo mūsu ziemas grafiks ir samazināts. Ja mums šobrīd būtu vairāk lidmašīnu, šīs lidmašīnas lidotu citām aviosabiedrībām ar pilna servisa nomu, bet mēs nevarējām nopelnīt šo naudu, jo mums nav dzinēju," uzsver Gauss.
Pašlaik 9 lidmašīnas ar visu "airBaltic" apkalpi lido "Lufthansa" reisos. Vasarā iznomāto gaisa kuģu skaits pieaugs līdz 21. Vēl atskaitot noparkotās lidmašīnas, "airBaltic" pašam paliks ap 20 lidaparātu – mazāka flote nekā pirms ambiciozo biznesa plānu izvirzīšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
