Latvijā aptuveni 25% būvniecības uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums, rāda pētījums  (10)

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

FM pārstāvji skaidro, ka pirmajā pētījuma projektā "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums" izstrādāts datu analīzes modelis. Pilotprojekts sniedz datos balstītu būvniecības nozares nedeklarētā apgrozījuma un nedeklarēto nodokļu saistību jeb nodokļu plaisas novērtējumu UIN un PVN. Projekts veikts ar mērķi pilnveidot ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu politikas īstenošanu.

Pētījuma galvenais uzdevums bija ar matemātiskām metodēm ticami aplēst apgrozījumu, kuru būvniecības uzņēmumam būtu "jāģenerē" ar pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajiem resursiem, piemēram, kapitālu, darbaspēku, iekšzemē un ārvalstīs veiktajiem iepirkumiem (finanšu plūsmas modeļi) vai investētajiem līdzekļiem (kapitāla pieejamības modeļi).

Pētījumā galvenokārt izmantoti VID dati par būvniecības nozares komersantu ekonomiskajiem rādītājiem un nodokļu sloga statistika, kas sniedz iespēju novērtēt no nedeklarētā apgrozījuma izrietošās nodokļu plaisas nodokļu veidu un nodokļu maksātāju grupu rakursā, identificējot dažādus faktorus, kas ietekmē nodokļu plaisu apmēru. FM skaidro, ka izstrādātais modelis nākotnē var tikt pielāgots ēnu ekonomikas izpētei arī citās nozarēs, tādā veidā pilnveidojot datos balstītu ēnu ekonomikas analīzi un atbalstot lēmumu pieņemšanu tās samazināšanai.

FM norāda, ka pētījuma galvenais sasniegums ir nozares nedeklarētā apgrozījuma aplēses, kā arī nedeklarēto UIN saistību novērtējums, ko novērtēt ir it īpaši metodoloģiski grūti. Piemēram, atbilstoši 2023. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs veiktajai aptaujai tikai deviņās valstīs UIN plaisa tiek novērtēta ar metodēm, kuras ļauj analizēt UIN plaisas struktūru nodokļu maksātāju grupās.

RTU pētnieku izstrādātie modeļi FM ieskatā vērtējami pozitīvi, un FM uzskata, ka lietderīga būs arī to tālāka attīstība un pielāgošana citu nozaru izpētei. FM atzīmē, ka 2025. gadā tiks turpināta padziļināta izpēte būvniecības nozarē, koncentrējoties uz 2023. gada datiem un lielajiem būvniecības uzņēmumiem.

Sadarbības līgumu par pētniecības aktivitātēm ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu politikas jomā FM, VID un RTU noslēdza pagājušā gada 5. jūnijā. Šī līguma ietvaros 2025. gadā plānots sadarbību turpināt, RTU vērtējot uzņēmumu nedeklarētā apgrozījuma un attiecīgi nodokļu plaisu apmērus arī citās nozarēs, tādā veidā sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanā.