Vasks, Ozoliņš un Liepiņš atstās darbu "airBaltic" padomē  (27)

Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un padomes locekļi Kaspars Ozoliņš un Andris Liepiņš.

Lai nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju, saskaņā ar savstarpējo vienošanos, pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 2025. gada 11. februārī, kad paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

"Pēdējā gada laikā mēs esam ieguldījuši ievērojamu darbu, palīdzot sagatavot "airBaltic" nākamajam izaugsmes posmam, kura pirmais etaps noslēgsies ar stratēģiskā investora ieguldījumu uzņēmuma kapitālā. Mūsu galvenais uzdevums ir bijis kapitāla piesaiste uzņēmuma biznesa plāna un tālākās izaugsmes nodrošināšanai. Padomes darbs ir nodrošinājis labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, nodrošinot caurspīdīgumu un visu iesaistīto pušu interešu aizsardzību. Akcionārs un padome ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai darījumu ar stratēģisko investoru varētu noslēgt", izteicies padomes priekšsēdētājs Vasks.

"Vēlos pateikties "airBaltic" padomes locekļiem par darbu un sagaidu, ka nākamajās nedēļās tiks pabeigts stratēģiskā investora piesaistes process," akcentējis SM valsts sekretārs Andulis Židkovs.

"No savas puses akcionārs ir veicis visas nepieciešamās juridiskās darbības, lai procesu sekmīgi noslēgtu. Pēc šī darījuma noslēgšanas "airBaltic" uzsāks nākamo attīstības fāzi, par ko atbildīga būs uzņēmuma jaunā padome. "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs uzņēmums – gan nodrošinot savienojamību, gan tiešā veidā nesot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai", paudis Židkovs.

SM ir uzsākusi jaunas padomes atlases procesu, lai turpinātu attīstīt sasniegto progresu un atbalstītu "airBaltic" stratēģiskos mērķus, norāda ministrijā.

Lidsabiedrības padomē līdz šim darbojās Vasks, Liepiņš, Ozoliņš un Larss Tūsens.

Kā ziņots, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē otrdien, 21. janvārī, bija paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," iepriekš rakstīja Briškens.

2. janvārī "airBaltic" paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumi.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens ierakstā sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Aģentūra LETA atgādina, ka "airBaltic" 2023. gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022. gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023. gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.