Latvija sinhronizējas ar Eiropas energotīklu. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Lai arī ar jaudīgiem starpsavienojumiem Baltijas valstis ir labi savienotas ar Eiropu, tomēr mūsu elektroapgādes sistēmas vēsturiski izbūvētas un vēl pašlaik darbojas IPS/UPS (integrēta energosistēma/vienota energosistēma) sistēmā, kur frekvenci kontrolē Krievija. Pat ja Baltijas valstis vairs neiegādājas elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas, tās aizvien atkarīgas no šīm divām valstīm, jo saslēgtas vienā tīklā.

Atslēgšanās no BRELL un sinhronizācija ar Eiropas energotīklu stiprinās Baltijas reģiona energoneatkarību. Darbs pie šī procesa notiek jau kopš 2007. gada, tas ir bijis ilgs, sarežģīts un prasījis ieviest būtiskas izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās. Sinhronizācija ir stratēģisks projekts ar Eiropas Savienības (ES) politisku un finansiālu atbalstu, kas īstenots Baltijas valstu ciešā sadarbībā. Sinhronizācijas projektu Latvijā īsteno AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un veic to trīs jomās:

Sinhronizācijas process nozīmēs to, ka 8. februārī Baltijas valstis atslēgs visas elektropārvades līnijas ar Krieviju un Baltkrieviju, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu. Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma savienosies ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu pateicoties starpsavienojumam caur Lietuvu un Poliju. Tādā veidā mūsu energosistēma pilnībā integrēsies Eiropas sistēmā. Patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs.

"Ļoti daudz ir investēts elektropārvades līnijās – vai nu uzbūvētas no jauna, vai atjaunotas līnijas 500 km garumā. Izbūvēti sinhronie kompensatori Baltijā. Latvijā šobrīd ir viens, bet būvniecības stadijā ir vēl divi. Tāpat arī AST investējis bateriju sistēmās, IT sistēmās un investējam arī personālā – personāls izgājis specifiskas apmācības, lai jaunajos apstākļos varētu uzturēt sistēmas drošumu un stabilitāti," diskusijā par sinhronizāciju skaidroja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kāpēc Baltijas valstīm sinhronizācija ir svarīga un nepieciešama?

Viens no vislielākajiem sinhronizācijas ieguvumiem ir Baltijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšana un pilnīga saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija ir pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas. Šie apstākļi ir bijis mudinājums sinhronizāciju pabeigt agrāk par plānotajām 2025. gada beigām, un to sagaidīsim jau februārī. Pilnīga integrēšanās kontinentālās Eiropas energoinfrastruktūrā nozīmēs arī paaugstinātu elektroapgādes drošību, it īpaši ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.

"Šis ir viens veselīgs solis gan simboliski, gan nacionālās drošības ziņā. Nacionālās drošības tāpēc, ka tad, kad mēs runājam par energoresursu piegādi, sākot no 2006. gada, jo sevišķi pēc Ukrainas un Krievijas konflikta par dabasgāzes piegādi un pārtraukšanu uz laiku, Eiropa, un Latvija tajā skaitā, runāja par diversifikāciju. [Resursus] vajag no dažādiem avotiem, jo, ja ir konflikts vai x stunda, ir labi, ka ir citi avoti," sacīja politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors diskusijā par sinhronizāciju.

Sinhronizācija nozīmē arī iespēju Baltijai pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu – nodrošināt balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošības rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis ārpus ES. Pievienošanās Eiropas elektrotīklam arī sekmēs atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijā un Polijā, jo pateicoties jaunajām uzstādītajām elektrolīnijām, apakšstacijām un sinhronajiem kompensatoriem, būs iespēja vairāk pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un līdz ar to palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā. Tas savukārt ilgtermiņā veicinās elektroenerģiju cenu izlīdzināšanos, no kā ieguvēji būs Latvijas patērētāji.

Projekts tiek īstenots ar nozīmīgu Eiropas Savienības atbalstu.