Līdz šī gada beigām būvdarbiem būs sagatavoti 43% Baltijas valstu reģiona gadsimta projekta "Rail Baltica" pamattrases; Latvijā būs pabeigta visa pirmā posma – dzelzceļa savienojuma starp Lietuvu un Igauniju – projektēšana, kas gan neietver tā dēvēto Rīgas loku. Tādu mērķi 2025. gadam izvirzījis šī projekta virzītājs – Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail". Taču janvārī šī vīzija sāka šķobīties, jo Latvijas valsts nav piešķīrusi prasīto finansējumu.
Satiksmes ministrijas (SM) janvārī valdībai iesniegtajā ziņojumā piesaukts šā gada 30. janvāris – "RB Rail" padomes sēdes datums, kurā tā varētu pieņemt lēmumu pārtraukt visas Latvijas aktivitātes, kurām nav piešķirts Latvijas valsts finansējums, tostarp projektēšanu. Drīz vien premjere Evika Siliņa (JV) reaģēja ar paziņojumu, ka nekādu šantāžu no uzņēmuma puses necietīšot, mudinot meklēt izmaksu samazinājuma iespējas.
Nepildot savas saistības "RB Rail" pārrobežu aktivitāšu līdzfinansēšanā, Latvija faktiski izstājas no "Rail Baltica" projekta, ziņojumā norādīja SM. Lasīt plašāk.
"Valdība neskatīs neko, kamēr nebūs skaidrs rezultāts ekonomijā," – savukārt pauda Ministru prezidente Evika Siliņa.
30. janvārī "drāma" tomēr izpalika – kopuzņēmuma padome pēc valdes ierosinājuma lēma līdz 20.februārīm vēl uzgaidīt valdības galavārdu, uzsverot, ka "RB Rail" ir panācis izmaksu samazinājumu par 27%.
Par ko ir stīvēšanās, kādi ir iespējamie situācijas attīstības scenāriji, raugoties no "RB Rail" skatpunkta, kādas ir citas projekta aktualitātes, "Delfi Bizness" stāsta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
