
Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pieauga visos tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 52% pret iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 191,57 EUR/MWh, liecina "Latvenergo" apkopotie dati.
Lietuvā cena bija 194,4 EUR/MWh jeb par 55% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk – par 72% līdz 88,82 EUR/MWh.
Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā 3 grādus zem normas, tās rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde – tā bija 2 reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.
Jau ziņots, ka Eiropa atkal saskaras ar sava veida enerģētikas krīzi, kas sāk radīt satraukumu ekspertu un analītiķu vidū. Dabasgāzes cena pēdējo dienu laikā ir pieaugusi līdz divu gadu augstākajam līmenim, savukārt aukstais laiks, gāzes cenu kāpums un mazāks atjaunīgo energoresursu ražošanas apjoms veicinājis straujāku elektrības cenu pieaugumu. Plašāk: Jauna enerģētikas krīze? Eksperti pauž bažas par tuvāko nākotni
Tikmēr lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pieauga par 3 pret iepriekšējo nedēļu, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu. Kopumā aizvadītajā nedēļā Latvenergo stacijās saražotā elektroenerģija nosedza 30% no Baltijas valstu kopējā patēriņa, kamēr Igaunijas izstrāde nosedza 21%, bet Lietuvas – 25%.
Savukārt Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja par 22 % zemāka vēja staciju izstrāde, turklāt īpaši straujš tās kritums bija vērojams nedēļas vidū, kas noteica augstākas vidējās dienas cenas ceturtdienā un piektdienā, tādējādi palielinot nedēļas vidējo cenu.
"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 10 148 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi – 11 156 GWh.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 6% un bija 619 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 5% augstāks nekā nedēļu iepriekš – 153 GWh. Savukārt Igaunijā un Lietuvā patēriņš pieauga par 7% līdz attiecīgi 191 GWh un 275 GWh.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 4%, un kopā tika saražotas 490 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 3% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu – 200 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde kāpa par 32%, un tika saražotas 133 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 12% līdz 157 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 131%, Igaunijā – 70%, bet Lietuvā – 57%. Baltijas valstīs tika saražoti 79% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
2024. gada 25. decembrī tika konstatēts Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma "Estlink 2" bojājums. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1. augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1016 MW – būs pieejami tikai 358 MW (EstLink 1), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.