Vairāk nekā divas reizes pieaugot ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās, kā arī par 57% palielinoties elektroenerģijas ražošanai dabasgāzes elektrostacijās, janvārī Latvijā saražotas 622 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas jeb 95% no valstī patērētā apjoma, informē AS "Augstsprieguma tīkls".
Tas ir augstākais rādītājs kopš pagājušā gada aprīļa. Kopumā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms janvārī, salīdzinot ar decembri, pieauga par 68%. Tikmēr Latvijas patēriņš palielinājās līdz 655 GWh jeb par 2%, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats. Tajā arī pausts brīdinājums par Somijas - Igaunijas starpvalstu starpsavienojuma "EstLink 2" bojājuma ietekmi uz elektroenerģijas cenu ilgtermiņā.
Vislielākais elektroenerģijas daudzums janvārī saražots hidroelektrostacijās – 339 GWh, kas ir par 117% vairāk nekā decembrī, dabasgāzes stacijās saražotas 204 GWh, kas ir par 57% vairāk nekā decembrī, ar biomasu saražotas 32 GWh jeb par 4% vairāk, savukārt vēja elektrostacijās vērojams kritums par 17%, saražojot 31 GWh elektroenerģijas. Arī biogāzes stacijās bija vērojams kritums par 2%, saražojot 11 GWh, bet saules stacijās ģenerētas 4 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11% vairāk nekā decembrī.
Janvārī visbūtiskākais elektroenerģijas ražošanas pieaugums, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, bija vērojams Latvijā – tīklā nodots par 68% vairāk nekā aizvadītā gada decembrī, Lietuvā pieaugums ir 9% apmērā, bet Igaunijā ir ražošanas kritums par 3%. Savukārt kopējais elektroenerģijas patēriņa apjoms Baltijas valstīs saglabājās tādā pašā līmenī kā decembrī.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, importētās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs kopumā samazinājās par 31%. Elektroenerģijas importa apjoms no Zviedrijas samazinājās par 5% un no Somijas par 61%, ko galvenokārt ietekmēja Somijas - Igaunijas starpvalstu starpsavienojuma "EstLink-2" atslēgums, kura remontdarbi turpināsies līdz šā gada 1. augustam. Elektroenerģijas importa kritums no Ziemeļvalstīm tika kompensēts galvenokārt ar ģenerācijas pieaugumu 68% apmērā Latvijā, daļēji arī ar elektroenerģijas importa pieaugumu no Polijas par 36,4% un ražošanas pieaugumu par 9% Lietuvā.
2025. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 91,82 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir vien par 1% vairāk nekā decembrī. Savukārt attiecībā pret 2024. gada janvāri cena samazinājās par 22%.
Janvārī elektroenerģijas cenas tendences Baltijas valstīs bija atšķirīgas – Latvijā 1% kāpums kamēr Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 9%, sasniedzot 91,96 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 0,4% līdz 89,32 EUR/MWh.
Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cena palielinājās – visstraujākais kāpums bija Somijā, kur elektroenerģijas cena palielinājās par 36%, sasniedzot 52,82 EUR/MWh. Zviedrijas 4. zonā bija vērojams pieaugums par 10% jeb līdz 74,59 EUR/MWh un Polijā – par 4% jeb līdz 113,9 EUR/MWh.
Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma ierobežojuma rezultātā aizvadītajā mēnesī enerģijas plūsmas no Somijas uz Igauniju samazinājās par 61%, bet kopējās enerģijas plūsmas uz Baltiju par 31%. Tas nav veicinājis elektroenerģijas cenu būtisku pieaugumu Baltijas valstīs, tomēr ilgtermiņā 25. decembra "EstLink 2" bojājums var ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenu visās Baltijas valstīs. Janvārī Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu, uzsver AS "Augstsprieguma tīkls".
Tā sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
