Privātajai medicīnai Latvijā ir gan iespējas, gan jauda. Valsts to varētu izmantot vairāk, tostarp valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanai, uzskata SIA "Veselības centrs 4" (VC4) izveidotājs un vadītājs Māris Rēvalds. Viņaprāt, tā nedarīšana ir ekonomiskā tuvredzība.
Greizā Rīgas konkurence
Rēvalds skarbi kritizē vairāku pašvaldību pārāk lielo iesaisti medicīnas jomā. Turklāt lielākā un bagātākā – Rīga – privātajiem pakalpojumu sniedzējiem veidojot lielāko konkurenci. Galvaspilsētā šajā jomā gandrīz neesot tirgus nepietiekamības, tāda esot vienīgi bērnu zobārstniecībā, paliatīvajā aprūpē un hroniski slimo pacientu aprūpē. "Pašvaldība varētu atrotīt piedurknes un mesties iekšā. Taču tā nenotiek. Tagad tā, smieklīgā kārtā izmantojot no mums, uzņēmējiem, iekasētos nodokļus, būvē savu medicīnas infrastruktūru, kas izpaužas kā 1. un 2. slimnīca, Dzemdību nams, dažas poliklīnikas," klāsta VC4 vadītājs.
Līdz ar to pašvaldība savu iestāžu rīcībā nodod bez maksas, uz deleģēšanas līguma pamata, ēkas un iekārtas, kas privātajiem medicīnas centriem veido lielu izmaksu daļu. Attiecīgi pašvaldību iestādes, kurām jāmaksā vien algas, komunālie rēķini, kā arī jāsedz medikamentu izmaksas, aktīvi konkurē ar privāto sektoru, kam viss jāsedz pašam.
Šī konkurence kropļojot arī darba tirgu. "Tie, kam nav jāmaksā par ēkām un tehnoloģijām, var samaksāt lielākas algas darbiniekiem. Tas ietekmē darbaspēka kustību – ne tikai virzienā no privātajām, bet arī no valsts iestādēm," viņš uzsver.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
